EN

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) dibināta 1988. gadā un aptver 9 radošās savienības un vairāk nekā 3000 individuālo biedru. LRSP ir lielākā kultūras nozares NVO, kas pārstāv kultūras nozarē strādājošo profesionālās, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses.

Aprīļa beigās Latvijas radošo savienību pārstāvji viesojās Viļņā, lai ar Lietuvas radošo savienību kolēģiem apmainītos pieredzēm un pārrunātu radošo personu profesionālos un sociālos apstākļus abās valstīs.

Pielikumā 3 materiāli par Lietuvu: 1. Par Lietuvas Mākslinieku asociācijas darbību. 2. Lietuvas valsts atbalsts māksliniekiem un organizācijām. 3. Nodokļi radošām personām (krieviski). 

No šā gada 1. februāra ir atvērta radošo personu atbalsta programma, ko administrē Valsts kultūrkapitāla fonds sadarbībā ar Latvijas Radošo savienību padomi. Radošo savienību padome ir apkopojusi datus par ieintersētību no pašu radošo personu puses par atbalsta saņemšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis  6. decembrī, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam” un tā pavadošos likumus

Kultūras ministrija (KM) Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" Izcilības balvas kultūrā pasniedza dizaina birojam "H2E", režisoram un scenogrāfam Alvim Hermanim, vijolniekam Gidonam Krēmeram un kamerorķestrim "Kremerata Baltica".

Pirmdien, 4. decembrī, pulksten 19.00, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīga, Dzirnavu 46) tiks paziņoti "Izcilības balvas kultūrā" 2017. gada laureāti.

Saeima 22. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumu. Jaunajā likumā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

Lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, ar jaunu likumu plānots noteikt radošo personu un to profesionālo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu.

Kultūras ministrijas (KM) aicinājumam izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā atsaucies 21 pieteicējs. Pretendenti šogad pārstāv šādas kultūras nozares - vizuālo mākslu, dizainu, deju, kino, teātri, kultūras mantojumu, mūziku, literatūru un grāmatniecību.

Likums, kas paredzētu savā profesijā strādājošam radošam cilvēkam piešķirt radošas personas statusu nepiedodami daudzu gadu garumā bijis iestrēdzis varas iestāžu gaiteņos un kabinetos. Kopš 90-to gadu vidus profesionālās radošās organizācijas ir aicinājušas Kultūras ministriju strādāt pie likumprojekta, ir rakstītas redakcijas, uzklausītas citas ministrijas, saskaņoti viedokļi, un jautājums par radošo personu statusu ticis iekļauts vairāku valdību deklarācijās. Situāciju īpaši neuzlaboja pat tas, ka šādi likumi jau pieņemti mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā (2005.gadā) un Lietuvā (2011.gadā).