Alvils Altmanis

Daiļrade, Curriculum Vitae

"Mani brīvu dara tas, ka nesalīdzinu sevi ar citiem."

Alvils Altmanis


BIOGRĀFIJA

Komponists, mūziķis un pedagogs Alvils Altmanis dzimis 1950. gada 1. jūlijā Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā. Klarnetes spēli mācījies Jelgavas BMS un Jelgavas mūzikas vidusskolā pie Jūlija Grūtupa. Absolvējis LVK (šodien – JVLMA) klarnetes (1986–1990) un kompozīcijas (1991–1995) specialitātē.

Kopš 1986. gada Alvils Altmanis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks, spēlē klarneti un basklarneti. Strādājis par klarnetes spēles pedagogu Dobeles mūzikas skolā (1979–1982), Jūrmalas mūzikas vidusskolā (1985–1989), pasniedzis kompozīciju Jelgavas mūzikas koledžā (1995–1998), bijis Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas mūzikas fakultātes docētājs (1996–2004), kopš 2000. gada ir klarnetes un saksofona spēles pedagogs Ulbrokas mūzikas un mākslas skolā. Sniedzis solokoncertus Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā solists koncertējis kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Ventspils, Jelgavas un Rēzeknes mūzikas koledžu orķestriem. Spēlējis pūtēju orķestrī Rīga, Latvijas radio džeza orķestrī, Jelgavas bigbendā Gamma. Piedalījies džeza mūzikas konkursos un festivālos. Festivālā Liepājas dzintars 1981. gadā saņēmis balvu kā labākais instrumentālists. Latvijas Radio ierakstījis daudz skaņdarbu klarnetei un basklarnetei.

Vēl būdams kompozīcijas nodaļas students, Alvils Altmanis ieguva 1. vietu starptautiskajā kompozīciju konkursā Enshedē, Holandē. Viņš ir arī vairāku Latvijas mēroga konkursu laureāts. Notikuši viņa autorkoncerti Rīgā un citās pilsētās – Ventspilī, Daugavpilī, Jelgavā. Mūzika skanējusi arī ārzemēs: Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Somijā, Čehijā, Holandē, Skotijā, ASV. Alvils Altmanis ir viens no nedaudzajiem latviešu komponistiem, kas pārzina gan akadēmiskos žanrus, gan džeza mūziku, jo pats spēlē arī saksofonu. Tāpēc viņš vienlīdz brīvi spēlē, komponē, aranžē un improvizē dažādās mūzikas jomās un dažādos sastāvos.

Kopš 1994. gada Alvils Altmanis ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.


DISKOGRĀFIJA

Hallowed Eve/Svētvakars, Ziemassvētku kantāte / NEW YORK LATVIAN Concert choir, SONORE choir of Riga, Latvia National opera orchestra, Conductor Andrejs Jansons // Christmas in Latvia – 1995, NYLCC 001

Ex similis consilio saksofonu kvintetam – 9’45” / Rīgas Saksofonu kvartets un Žans Pjērs Baralioli (soprānsaksofons, Francija) // Le Pont Mirabeau (Mirabo tilts). Le Quatuor de Saxophones de Riga avec Jean-Pierre Baraglioli – 2000, Rīgas skaņu ierakstu studija


LITERATŪRA

I. Olšteina, Neesmu radis būt uzmanības centrā [ intervija sakarā ar piedalīšanos Eiropas valstu jauno komponistu konkursā] // Latvijas Jaunatne, 1992, 25. nov. • L. Jakovļeva, Ugunskristības jeb pirmais autorkoncerts [recenzija] // Rīgas Balss, 1994. g. febr. • E. Goldšteins, Alvila Altmaņa autorkoncertā [recenzija] // Labrīt, 1994, 23. febr. • G. Pupa, Lietus diena [recenzija par Alvila Altmaņa, Annas Mangules un Roberta Liedes darbu pirmatskaņojumu Lielajā Ģildē] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 8. jūn. • G. Pupa, Ir jānotic sev un jādara darbs, ko vislabāk proti... [intervija sakarā ar 50. dzimšanas dienu] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 29. jūn. • I. Lūsiņa, Vēlīnais komponists, klarnetes bruņinieks [intervija] // Diena, 2001, 12. febr. • I. Liepiņa, Situācijas diagnostika [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Forums, 2002, 13./20.dec. • I. Lūsiņa, Pašreizējais stāvoklis ir uz laika robežas [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Diena, 2002, 28. nov. • I. Zemzaris, Pirmatskaņojumi novembrī [recenzija par Ērika Ešenvalda, Rolanda Kronlaka, Jāņa Petraškeviča, Uģa Prauliņa un Alvila Altmaņa darbu pirmatskaņojumu Vāgnera zālē] // Mūzikas Saule, 2002, nr. 6, 32