EN

Anitra Tumševica

vārds:Anitra
uzvārds:Tumševica
profesija:komponiste, vijolniece
nozare:mūzika
radošā organizācija:Komponistu savienība(kopš 2007.gada)
darba vieta:no 2017.gada 1.februāra - LKS valde
citi pienākumi:Vijoles spēles pedagogs un kompozīcijas pedagogs Ādažu Mākslas un mūzikas skolā
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1971
apbalvojumi:Fināliste un uzvarētāja Starptautiskā operu un skatuves darbu konkursā Bodø, Norvēģija , 2008; Jāzepa Vitola stipendijas stipendiāte 2008; 2008.g. komponista Talivalda Ķeniņa balvas ieguvēja;
saites:www.music.lv/composers/tumsevica/; https://www.linkedin.com/in/tumsevica/;
cv
Anitra Tumševica 2014. gada pavasarī saņēma laikraksta Diena Gada balvu kultūrā 2013 par kamersimfoniju Die Stimme/Balss, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē izpildījumā. Komponiste ir starptautiskā operu un skatuves darbu konkursa uzvarētāja Norvēģijas pilsētā Bodø (2008) ar kameroperu Sarkans (RØDT), kā arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas (2008.)un Jāzepa Vītola stipendijas ieguvēja (2008./2009.); fināliste Latvijas Radio kora rīkotajā Jauno komponistu konkursā (2007.). Viņas radošajā biogrāfijā ir ap 60 skaņdarbu.
Kopš 2007.gada komponiste ir Latvijas Komponistu savienības biedre un kopš 2017.gada 31.janvāra - Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja. Laika posmā no 2015. - 2016.gadam darbojās Valsts Kultūrkapitāla fondā mūzikas un dejas mākslas ekspertu nozares komisijas sastāvā un 2016. - 2017.gada aprīlim - VKKF ekspertu padomē.
radošā biogrāfija
Komponistu savienība
Anitra Tumševica (dzimusi 1971. gada 4. februārī, Rīgā) ir latviešu komponiste, vijolniece un pedagogs.
Anitra Tumševica 2014. gada pavasarī saņēma laikraksta Diena Gada balvu kultūrā 2013 par kamersimfoniju Die Stimme/Balss, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē izpildījumā. Komponiste ir starptautiskā operu un skatuves darbu konkursa uzvarētāja Norvēģijas pilsētā Bodø (2008) ar kameroperu Sarkans (RØDT), kā arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas (2008.)un Jāzepa Vītola stipendijas ieguvēja (2008./2009.); fināliste Latvijas Radio kora rīkotajā Jauno komponistu konkursā (2007.). Viņas radošajā biogrāfijā ir ap 60 skaņdarbu.
Kopš 2007.gada komponiste ir Latvijas Komponistu savienības biedre un kopš 2017.gada 31.janvāra - Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja. Laika posmā no 2015. - 2016.gadam darbojās Valsts Kultūrkapitāla fondā mūzikas un dejas mākslas ekspertu nozares komisijas sastāvā un 2016. - 2017.gada aprīlim - VKKF ekspertu padomē.
Studijas
Mācījās Emīla Dārziņa speciālā mūzikas vidusskolā Romāna Šnē vijoļspēles klasē; vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kas 90. gadu cēlienā līdztekus politiskajām pārmaiņām pārdēvēta par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju, profesora Ulda Sprūdža vijolspēles klasē (mūzikas bakalaura grāds vijoles specialitātē); kā arī kompozīcijas klasē pie profesores Selgas Mences iegūts profesionālā bakalaura (2007.), profesionālā maģistra grāds mūzikā un komponistes profesionālā kvalifikācija (2009.).
Paralēli mācībām kompozīcijas fakultātē - bagātināta orķestra mūziķes pieredze.
Meistarklases
2005.gadā aktīvi piedalījās Ano Peta improvizācijas meistarklasēs Rīgā. Papildinātas zināšanas un prasmes meistarklasēs kompozīcijā Česki Krumlov 2003 pie komponistiem Lasse Torensen, Helmut Oering; 2006.- Dundagas meistarklasēs pie komponistiem Klass Torstensson), Rolf Wallin un John Woolrich; 2006.- Meistarklases kompozīcijā un elektroakustiskajā mūzikā pie IRCAM komponistiem Yan Maresz, Mauro Lanca, pie Somu komponista Veli–Matti Puumala; 2007.gada oktobrī, festivāla Arēna ietvaros - dalība starptautiskajās kompozīcijas meistarklasēs pie John Palmer kā arī pie Šveices komponista Wolfgang Heiniger; 2008.gada oktobrī festivāla Arēna ietvaros – papildinātas zināšanas pie Heinz Holliger.
Kopš 2011. gada ir vijoļspēles un kompozīcijas pedagogs Ādažu Mākslas un mūzikas skolā.
Par kameroperu Sarkans ( RØD, Nordnorsk Opera):
2009.gada 1.- 4.novembrim Norvēģijas pilsētā Bodø notika operas Sarkans 4 pirmizrādes diriģenta Peter Szilvay vadībā, atskaņoja Bodø Sinfonietta, libreta un teksta rediģētāji: Sissel Aarhaug, Elisabet Ljungar tulkojums norvēģu valodā: Ieva Bērziņa, libreta sākotnējā varianta autori - operas autore un Jānis Dumbris. Lomās: (Diana) Hildegunn Petersen, sopran; (Antoine) Helge Rønning, tenor; (Gerard) Andreas Landin, baryton; (Marco) Ståle Ytterli, baryton; (Ozzy) Fredrik Strid, tenor; (Faren) Håvard Stensvold, bassbaryton. Producente Sissel Aarhaug, režija / scenogrāfija Elisabet Ljungar, gaismu režijja Marianne Thallaug Wedset, horeogrāfija Pia M F Øien, kostīmu māksliniece Elin Fagerheim, grims Tove Solbakk, dejotāji Moving Art.
Kameroperas Sarkans pirmizrādes latviešu valodā ikā koncertuzvedums zskanēja 2009.g.3 decembrī, JVLMA Lielajā zālē, diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Teksta autore rediģētajai latviešu versijai ir pati komponiste Anitra Tumševica. Lomās: Diāna - Laura Grecka, Antuā - Jānis Kurševs, Žerārs - Ingus Vanags, Marko - Agris Hartmanis, Ozzy - Rūdolfs Bērtiņš, Tēvs - Ints Teterovskis.
Pazīstamākie darbi
Kamersimfonija Die Stimme (Balss) diriģenta Normunda Šnē vadībā, Sinfonietta Rīga Pirmatskaņojums – Lielajā ģildē 2013.gada 19.aprīlī.
Koncerts čellam ar pūšamo instrumentu orķestri Saules mūzika, sacerēts 2010. gadā un pirmatskaņots Profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” sezonas noslēguma koncertā 2012. gada 24. maijā Lielajā ģildē, solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Savukārt koncerta Saules mūzika pārlikums apskaņotam čellam un kamerorķestrim, izskanēja 2017.gada 16.septembrī trešajā starptautiskajā festivālā "Čello Cēsis", solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Artūrs Gailis, kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
Skaņdarbs L'air et la lumière (Gaiss un gaisma), sākotnēji rakstīts 2010.gadā duetam Oneplusone, ( komponiste Anna Veismane (klavieres) un Timo Kinnunen (akordeons)[1] ), piedzīvojis daudzkārtējus pārlikumus. Pārlikumu alta flautai un klavierēm (Ilona Meija un Dzintra Ērliha) varēja dzirdēt Parīzē (France, in Grand Salon in Hotel les Invalides), flautai un klavierēm - Leipcigā (Schleiermacher and the Leipzig Wind Quintet play Vasks, Tumsevica, Smite, Dznenitis et al in Leipzig). Vairākkārtīgi atskaņots ir pārlikums klarnetei in B un klavierēm, kā arī ir pārlikumi citiem instrumentiem.
Blaze of Silence ( Klusuma mirdzums pūtēju orķestrim, 2006., pirmatskaņots 2006.gada novembrī, Somijā, diriģents Guntis Kumačevs), skanējis 2007.gadā ISCM World Music Days - (Visby, Sweden), diriģents Jan Risberg, Gotlands Brass Orchestra.
Citas kompozīcias:
Surrexit Christus, Spes Mea (Kristus ir augšāmcēlies, cerība mana), simfoniskajam orķestrim, atskaņots Rīgas Jēzus baznīcā, CSRESC orķestris un pieaicinātie mūziķi, diriģents Guntis Kumačevs, 2000.
Sonāte klarnetei, čellam un klavierēm, 2002.
Vecā kalna noslēpums - čellam un četriem perkusionistiem, diriģents Guntis Kumačevs, 2003.
Mūzika īsfilmai Bērni, projektā Aizmigušie, kamerorķestris, saksofonists Deniss Paškēvičs, grupa "Aparāc", diriģents Guntis Kumačevs, 2004.
Adagio simfoniskajam orķestrim, diriģents Andris Vecumnieks, 2004.
Passion kamerorķestrim, diriģents Andris Vecumnieks, 2005.
Dzirksteles pūtēju orķestrim, diriģents Jānis Puriņš, 2005.
Pērles 12 balsīm, Ojāra Vācieša Te nu mēs esam teksts, diriģents Ainārs Rubiķis, 2006.
Gaisma korim - jauktajam korim, diriģents Ints Teterovskis, 2006.
Teātris kameransamblim flautai, obojai, klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm, diriģents Atvars Lakstīgala, 2006.
Vizlas akmenī (Isinglass in the Stone) flautai, akordeonam un divām arfām, 2007.
Lux Perpetua (sakrāla mūzika) 12 balsīm (2007), diriģents Kaspars Putniņš.
Augstāk par zemi - vijolei un klavierēm, 2007, Augusta Dombrovska 6. starptautiskais stīgu instrumentu konkursa obligātais skaņdarbs.
Parabolas - skaņdarbs klarnetei, basklarnetei, kontrabasam, sitaminstrumentiem un elektronikai, 2007.
Pāri Vecrīgas jumtiem pūtēju kvintetam un aktrisei, 2007.
Kameropera Sarkans, 2008.
4rings, Skaņdarbs flautu kvartetam "4tune", 2008.
Jūra krāca, jūra šņāca (Sea Hissing, Sea Roaring) Latviešu tautas dziesmu apdare, 2008., LU pūtēju orķestris, diriģents Jānis Puriņš.
Peloponnese skaņdarbs flautai un elektronikai, 2008.gada maijā, veltīts John Milton Cage Jr., pirmatskaņots Elektroakustiskās mūzikas koncertā, Demetriuss Spaneass /flauta, ASV/, Anitra Tumševica /elektronika/.
Novele sešiem ar Rabindranata Tagores vārdiem - Vokāls cikls balsij, flautai, fagotam, sitaminstrumentiem un klavierēm, 2008. Diriģents Ainārs Rubiķis.
Senatnes balss, kantāte mecosoprānam, baritonam, korim un pūtēju orķestrim, pirmatskaņots 2008.gada 2.novembra koncertā Deviņdesmit, kas veltīts LR proklamēšanas 90.gadadienai, diriģents Jānis Puriņš.
LR Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku orķestris diriģenta Aleksandra Kreišmaņa vadībā, kopā ar Daugavpils teātra latviešu trupas aktieriem, iestudēja uzvedumu Meitenes vēstule strēlniekam pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem. Komponiste aranžētāja - Anitra Tumševica, scenārija autors un uzveduma režisors ir Harijs Petrockis — Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs, uzvedumā piedalījās: Karina Lučinina (strēlnieka meitene), Maija Korkliša (hroniste), Egils Viļumovs (hronists), Alda Krastiņa (strēlnieka māte), Ivars Brakovskis (strēlnieku komandieris), Māris Korsietis (strēlnieks). Pirmizrāde notika 2008.gada novembrī, Krāslavā.
la corde simfoniskam orķestrim otrā redakcija (2008.), atskaņots 2009.g.12.janvārī, diriģents Ainārs Rubiķis.
Pārņemtā māja - mūzika spēlfilmai, 16 min., 2008. Operatora bakalaura darbs: Operators Kārlis Kumsārs. Režisors Uldis Cipsts. Lomās Ivo Martinsons, Lija Liepiņa, Dāvis Baltkājs, Gundega Nātra, Jānis Strods; Anitra Tumševica (mūzika, vijole, sitaminstrumenti), Liene Dravniece (akordeons), Guna Užāne (flauta).
REDO intense. 1.stīgu kvartets, 2009. Atskaņo: ReDo stīgu kvartets.
Līvu dziesmas (Liv Songs) pūtēju orķestrim, 2009., Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris[2], diriģents Jānis Puriņš
Sentences I . Norvēģu koncerts Dubultkoncerts flautai, klarnetei un kamerorķestrim, 2009., solo Dita Kremberga (flauta), Ints Dālderis (klarnete), diriģents Andris Veismanis, 2010., festivālā Latviešu Jaunās mūzikas dienas 2010.
Zvaigzne (The Star) pūtēju orķestrim, 2009., pirmatskaņots 18. decembrī, diriģents Guntis Kumačevs, NBS orķestris
Saules mūzika koncerts čellam un pūtēju orķestrim, 2010.
Māja pie jūras eifonijam un pūtēju orķestrim, 2010., solo Andis Karelis, diriģents Guntis Kumačevs.
Advanced - 2.stīgu kvartets. 2010. Atskaņo: ReDo stīgu kvartets.
Sentences II. Itāļu koncerts obojai, kontrabasam, ērģelēm un kamerorķestrim, 2010., Tālivaldis Deksnis(ērģeles), Kristaps Pētersons (kontrabass) un Mārtiņš Zālītis (oboja). Pie Vidzemes kamerorķestra pults - Andris Veismanis.
Missa Brevis, (sakrāla mūzika) jauktajam korim un pūtēju orķestrim, 2010., LU pūtēju orķestris, jaukatie kori “DeCoro” un “Austrums” , diriģents Jānis Puriņš.
Mēnesnīcas sonāte - Fantāzija birbīnei (vai obojai) un apskaņotam kamerorķestrim, 2011., Egidijus Alisauskas (birbine), Sinfonia Concertante un diriģents Andris Vecumnieks; Video: Eriks Laake-Cervinskis.
Ezera sonāte (Lake Sonata) klavesīnam un apskaņotam kamerorķestrim, 2011., klavesīnam un stīgu orķestrim (pirmatskaņojums), Solists: Rihards Plešanovs (klavesīns), Sinfonia Concertante un diriģents Andris Vecumnieks.
Opera diviem. (Opera for two) Sonāte vijolei un klavierēm, 2011.
pārlikums Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša emocionāli uzlādētajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!" tenoram, baritonam, jauktajam korim un pūtēju orķestrim; Nacionālā Opera, 2012.g.25.marts. Solisti: Rihards Mačanovskis, Viesturs Jansons, piedalās LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris Rīga,, diriģents Aigars Meri. Režisore Elita Bukovska, Scenogrāfs Juris Salmanis, Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Gaismu māksliniece Sandra Bermaka,
Passage de La Coruña vijolei, akustiskajai ģitārai, stīgu kvartetam, 2011.
Kamersimfonija BALSS / DIE STIMME Kamerorķestrim, 2012.
Schoonas bērnu simfoniskajam orķestrim, 2013., atskaņoja - Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas Simfoniskais orķestris diriģente Laura Staša.
Zaļā pasaka ar Imanta Ziedoņa tekstu teicējam un bērnu simfoniskajam orķestrim, otrā daļa, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas Simfoniskais orķestris diriģente Laura Staša, 2013.
Rācenis Ripo. Pasaka pūtēju orķestrim, 2014., Profesionālais pūtēju orķestris «Rīga» diriģents Raitis Ašmanis.
Karnevāla svīta septiņdaļīgs lielas formas opuss zēnu korim, jauktajiem koriem, skolēnu simfoniskajam orķestrim. Teksts – Luīze Tumševica.
Figuras I , akordeonam un klavierem un Figuras II apskaņotai vijolei, elektriskai koklei, 2013.
Debess Dziesma jauktajam korim - pirmatskaņojums koncertā Latvijas komponisti Latvijas simtgadē VAK "Latvija" un Māris Sirmais LNB Ziedoņa zālē, 2015.
Tempus kvartets vijolei, klarnetei, čellam un klavierēm, 2016.
DEUX fois (Divreiz) impresijas arfai un dudukam, 2016.
Divcēlienu opera-balets Valters, 2016.
Saules mūzika - pārlikums - koncerts apskaņotam čellam un kamerorķestrim, 2017.
Divas dziesmas soprānam, flautai un klavierēm - Mīlestība (sakrāls teksts no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13.nodaļas) un L`harmonie (teksts Olivier Eugène Prosper Charles Messiaen ), 2018.
Pastaiga - akordeonam un pūtēju kvintetam, 2018, Artūrs Noviks (akordeons) un Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets.
Bērnu mūzikas skolu pedagoģiskais repertuārs
2015. Skaisti dziedi lakstīgala Latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim (SAT).
2015. Etīdes taurenim etīžu cikls klavierēm solo.
2015. Trepītes džeza skaņkārtu krājums alta saksofonam un klavierēm (Līdiskie mākoņu piedzīvojumi, Doriskā makšķere, Lokriskie džungļi); Pārlikumi - trompetei in B, soprāna saksofonam, vijolei, klarnetei in B ar klavierēm, u.c.