EN

Roberts Liede

vārds:Roberts
uzvārds:Liede
profesija:komponists
radošā organizācija:Komponistu savienība(kopš 1991.gada)
dzīvesvieta:Rīgā, Kristapa ielā 8-31
dzimšanas gads:1967
miršanas gads:2006
pers. tālrunis:7623377
saites:www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=382&
radošā biogrāfija
Komponistu savienība
Daiļrade, Curriculum Vitae

Ļaudis audzē piectūkstoš rožu
Vienā dārzā
Un neatrod, ko meklē.
Un tomēr to, ko viņi meklē,
Var atrast vienā pašā rozē
Vai ūdens lāsē...

(Mazais princis)


„Par ko šodien rakstīt simfoniju? Roberts Liede .. atradis pārliecinošu atbildi. Par mums. Tas, protams, pirmām kārtām nozīmē – par sevi. Tāpēc viņa pirmajā simfonijā ar O[jāra] Vācieša dzeju tik daudz dramatisma un līdzās tam lirisma. Un tik daudz fragmentāras saraustītības, kā jau tas mūsu steidzīgajā dzīves dezorientācijā mēdz būt. Dzīve taču mēdz lielās līnijas un elpu salauzt, sasmalcināt, aizvest citos virzienos?” – rakstīja Inese Lūsiņa pēc komponista Simfonijas pirmatskaņojuma (Diena, 5.06.2000.).

„Mans darbs pie simfonijas tapšanas bija .. apskaidrības periods, kas vēlreiz ļāva pārliecināties, ka patiesība nav skaļos vārdos, bet vienkāršībā un klusumā. Tas ir kā eksistēšana citā pasaulē un vēlēšanās, lai tā nebūtu cita pasaule.”

Roberts Liede


BIOGRĀFIJA

Roberts Liede dzimis 1967. gada 29. jūlijā Rīgā, mūžībā aizgājis 2006. gada 5. martā Rīgā.

Mācījies EDMS, viņa pirmie kompozīcijas pedagogi – Imants Zemzaris un Ģederts Ramans. 1990. gadā beidzis LMA Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi ar operu Mazais princis (pēc Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas), kuras uzvedums notika tā paša gada pavasarī Latvijas Nacionālajā operā Viestura Gaiļa vadībā.

Roberts Liede strādājis par pedagogu EDMS (1988–1990) un Rīgas 3. bērnu mūzikas skolā (2000–2002). Dažu radošu ieceri agrīnos mūziķa gados realizējis, spēlējot kameransamblī Mantojums. Tomēr viņa nozīmīgākais darbs līdzās sacerēšanai līdz šim saistīts ar Latvijas Televīziju, kur Roberts Liede bijis mūzikas raidījumu režisors (1990–2000). Šajā darbā īstenojis vairākas ar klasisko mūziku saistītas idejas – radījis raidījumu ciklu Eiropas muzikālās pilsētas, ko varētu nosaukt par mazu inteliģences pērlīti Latvijas TV mūzikas raidījumu vēsturē, jo attēla poēzija, informācija un muzikalitāte te atrada vienotu veselumu (pirms tam viņa paša veidots cikls Mūzikas pasaulē); citu ideju vidū – dievkalpojumu translācijas televīzijā, pārraides Mūzika svētdienā. Īpaši vērtīgi ir šajā laikā veiktie dzīvo simfonisko koncertu ieraksti (dažkārt vēl pats mēģinājumu process), šo vidū ir Štutgartes Baha akadēmijas ieraksts ar diriģentu Helmūtu Rillingu, Bambergas simfoniskais orķestris ar Kristofu Ešenbahu un vijolnieku Gidonu Krēmeru, Helsinku simfoniskais orķestris ar Tomasu Ollilu, Rondo veneziano, Vladimirs Spivakovs un Maskavas virtuozi, pianists Vladimirs Aškenazi un citi. Komponists veidojis filmas par Jehudi Menuhinu (1993), Klaudio Abado (1995), Montserratu Kavaljē (filma un Operas koncerta ieraksts, 1996). Pēc komponista paša atzinuma, atskaņotājmāksla un tās pasaules tendences pieder viņa galveno interešu sfērai.

Kā Mocarta biedrības Latvijā prezidents Roberts Liede atsaucies Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas festivāliem Rīgā 90. gados.


LITERATŪRA

I. Lūsiņa, Roberta Liedes pirmais autorkoncerts // Diena, 1993, 30. okt. • Trejos vārtos [Guntara Pupas saruna ar R. L.] // LM[M], 1994, 28. janv. • Klasiskās mūzikas klātbūtnei jābūt pilnīgi dabiskai [Daiņa Grīnvalda saruna ar R. L.] // Izglītība un Kultūra, 1995, 2. marts • I. Lūsiņa, Misija aktivizēt rezerves [par Simfoniju] // Diena, 2000, 5. jūn. • G. Pupa, Lietus diena [par Simfoniju] // LM[M] Latvijā, 2000, 8. jūn. • I. Liepiņa, Mūzika Lieldienās. Post factum [par Mesu] // NRA, 2001, 21. apr. • G. Pupa, Kulminācijas zona. Atzīmes mūzikas hronikā [par Mesu] // LM[M] Latvijā, 2001, 26. apr. • I. Liepiņa, Angļu garīgums un latviska romantika čellam // NRA, 2001, 4. aug.