2017. gada 22. septembrī notika Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēde. Komitejā ir pārstāvēti visu triju Baltijas valstu parlamentu deputāti, un tās sanāksmes notiek vienu reizi gadā katrā no trim Baltijas valstīm. Šīs tikšanās tēma bija visu triju valstu kultūrkapitāla fondu darbība un valstu atbalsts kultūrai Baltijas valstīs. Baltijas valstu politiķi uzklausīja katras valsts pieredzi, kā tiek finansēta kultūra gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā, gan arī kā darbojas Ziemeļu kultūras fonds ziemeļvalstīs. 

D. Bluķe kā Latvijas puses eksperts prezentēja Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalsta mehānismus kultūrā, kā arī paša fonda finansēšanas problēmas. Latvijā no 2004. gada tika mainīts kultūrkapitāla fonda finansēšanas veids, turpretī Igaunijā un Lietuvā kultūrkapitāla fonds tāpat kā līdz 2004. gadam Latvijā saņem naudu no akcīzes nodokļa un finansējums ir lielāks nekā Latvijā – viņi jūtas ļoti stabili, pārliecināti par sevi, un naudas sadalītāji ir cilvēki, kuriem kultūras nozaru pārstāvji uzticas. 

Viens no galvenajiem secinājumiem – kopīgs Baltijas Kultūras fonds pēc Ziemeļu Kultūras fonda parauga, un ar laiku Baltijas Kultūras fonds varētu apvienoties ar Ziemeļu Kultūras fondu. "Tas varētu būt liels atbalsts projektiem, kas realizētos visās trijās Baltijas valstīs.”

Visu trīs valstu ekspertu diskusijā ar politiķiem tika secināts, ka mākslinieciskajā līmenī sadarbība Baltijas mērogā ir veiksmīga. Sadarbojas gan individuālie mākslinieki, gan producenti, taču starptautiskā sadarbība starp valstu kultūras finansētājiem, proti, kultūrkapitāla fondiem nenotiek vispār. 

Ziemeļu Kultūras fonda un Ziemeļu Ministru padomes kultūras iestādes "Kultūras punkts" pārstāvji prezentēja to, kā izveidots ziemeļvalstīm kopīgais Ziemeļu Kultūras fonds. Viņi pauduši ieinteresētību sadarbībā ar Baltijas valstīm.