Jadviga Žilvinska

Dzimusi 1918. gadā Tallinā.
Bērnība pagājusi Liepājā, turpat pirmās skolas gaitas, pēc tam - mācības Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, kur prasmes un atziņas gūtas pie pedagogiem Jāņa Sudmaļa, Hermaņa Aplociņa un Maksimiljāna Mitrevica.
1938. gadā uzņemta Latvijas Mākslas akadēmijā. Nozīmīgas bijušas studijas K.Ubāna, V.Tones un J.Liepiņa vadībā.
Mākslas akadēmijas figurālo meistardarbnīcu beidza prof. L.Liberta vadībā iegūstot diplomu ar mākslinieces gleznotājas grādu 1943. gadā. Izstādēs sāka piedalīties no 1948. gada. Darbi eksponēti republikas un vissavienības mākslas izstādēs, kā arī ārzemēs (Polijā, Šveicē, Itālijā, Japānā, Somijā, Venecuelā, Vācijā, Ungārijā). Mākslinieku savienības biedre no 1966. gada. Pirmā personālizstāde – 1972. gadā Rīgā, Jelgavā, Siguldā.
Strādājusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā par zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju un Rīgā, kombinātā „Māksla” par portretisti. No 1966. gada strādā tikai radoši.
„Pašlaik Jadvigas Žilvinskas darbnīca Vecrīgā liek atcerēties tautasdziesmas rindas – „maza, maza istabiņa kā zvirbuļa perēklīts”. Neliela telpa ir plauktu un gleznu pilna, tikai pa molbertu pāris brīvu kvadrātmetru. Pie sienām – krāšņi ziedu gleznojumi eļļā un pastelī, pa ainavai, dažs portrets, iesākta glezna, kur to Kristus tēls.
Šoreiz īsā sarunā skaram tikai dažus daiļradē būtiskus momentus. Ziedos viņa meklē raksturīgo, cilvēkos – labo, skaisto.
Jadviga Žilvinska savam izvēlētajam modelim izvirza augstas prasības. Portretā atklājas gan dabā redzētais, gan modeļa dvēselē nolasītais un nojaustais. Nē, viņa nemēģina modeli izskaistināt, bet gan saskatīt viņā to Dieva iekvēlināto dzirksti, kas īsti iezīmē Cilvēku citu dzīvās dabas radību starpā...” /Edvarda Šmite – Latvijas Valsts Mākslas muzejs Rīgā/