Piedalījās:

Ints Dālderis, Jolanta Treile, Dace Ziemele (KM), Baiba Pētersone, Valērijs Stūris (Valsts Kanceleja), Gints Freimanis (Finanšu ministrija, valsts sekretāra vietnieks), no sociālajiem partneriem – Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs (KDAF) Aldis Misēvičs pārstāvēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Sanita Šķiltere (Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos), piedalījās arī Latvijas Darba Devēju Konfederācijas pārstāvis. No kultūras NVO piedalījās: Haralds Matulis (Latvijas Radošo savienību padome), Zane Kreicberga (Laikmetīgās kultūras NVO asociācija). Aicinātas bija arī visas Saeimas frakcijas, un piedalījās Guntis Bērziņš (JL), Kārina Pētersone (LPP/LC), Mārtiņš Roze (ZZS), kā arī Pilsoniskās savienības frakcijas pārstāvis.

Pirmā sanāksme par Kultūras ministriju bija informatīva funkciju izskaidrošana no ministrijas puses. Tikšanās noritēja mierīgā gaisotnē, Kultūras ministrija stāstīja par funkcijām saskaņā ar iepriekš sagatavoto prezentāciju, un dalībnieki uzdeva precizējošus jautājumus par interesējošām tēmām. Nekādi lēmumi netika pieņemti, līdz jūnija vidum Valsts Kanceleja turpina rīkot sanāksmes ar pārējām ministrijām, sākot no jūlija Reformu vadības grupā noritēs darbs pie funkciju padziļinātas izvērtēšanas.

Tēmas, par kurām tika uzdoti jautājumi un notika visvairāk diskusiju:

-        vai LNB būvniecības uzraudzība tiek finansēta gan no “Kultūras pārvaldības”, gan “Investīciju” budžeta programmas? KM atbilde: daļēji, jā, taču šīs funkcijas nepārklājas.

-        kāpēc dažādiem teātriem ir atšķirīgs nomaksāto nodokļu īpatsvars salīdzinoši pret valsts dotāciju (JRT 74 %, Daugavpils teātrim 36 %).

-        Vai ir apsvērta iespēja privatizēt valsts teātrus (FM)? KM: Ir apsvērts, un ir salīdzināts ar citu valstu pieredzi (Vācija), un esošais modelis ir visoptimālākais gan no ekonomiskā, gan kultūrpolitikas viedokļa. LPP/LC un VK tādās pat domās.

-        Kāpēc mākslas un mūzikas skolas tiek dotētas gan no valsts, gan pašvaldības, vai nebūtu pārskatāmāk no viena avota (FM)? KM atbilde: ir nepieciešams arī valsts finansējums, lai nodrošinātu uzraudzību pār mācību saturu. Kārina Pētersone un Valsts Kanceleja apstiprināja, ka šis jautājums (par izglītības dotēšanas sistēmu kopumā) ir skatīts vairākkārt pēdējo 20 gadu laikā, un esošais modelis ar dalīto valsts / pašvaldības dotāciju saglabāts kā optimālākais.

-        Nepieciešams mazāk “papīrdarbu” un birokrātisku atskaišu mūzikas un mākslas skolu personālam (LPS). KM: piekrīt, bet atsaucas uz Izglītības kontroles centra prasībām. VK norāda, ka KM ierēdņi varētu šajā ziņā nebūt tik prasīgi, jo VK ir veikusi auditu, kas apstiprina šo problēmu izglītības sistēmā kopumā.

-        Vai nebūtu lietderīgi, ja KM pārņemtu IZM pārziņā esošo interešu izglītību – mūzikas, mākslas jomās – un arī citās nozarēs (piem., literatūra, audio vizuālā nozare) (LRSP)? KM atbilde: būtu lietderīgi; pēc šī gada Dziesmu svētkiem tas varētu būt apspriežams, pagaidām IZM bijusi pret.

-        Nepieciešams sīkāks pārskats par muzeju nozari, kāda ir budžeta izdevumu struktūra – infrastruktūras uzturēšana / muzeju pieejamības nodrošināšana sabiedrībai (LRSP)? KM: tiks sagatavota sīkāka informācija.

-        Nepieciešams mainīt muzejus regulējošos noteikumus, kas šobrīd apgrūtina saimniecisko darbību, un nemotivē uz ienākumu gūšanu (LPS ierosinājums). Visas frakcijas un VK vienisprātis, ka vajadzētu, bet ātri neko izmainīt nevarēs.

-        Vai Arhīvu reformas rezultātā var ietaupīt uz Restaurācijas centra nedublēšanu ar LNB (VK)? KM atbilde: jāpēta konkrētāk; ir plāns pie LNB jaunās ēkas izveidot speciālu Restaurācijas centru.

Pārskatu sagatavoja

Haralds Matulis, LRSP