atbalsta
|
|
|
Māris Rungulis
radošā biogrāfija Rakstnieku savienība Pirmā publikācija - dzejolis «Kadiķu ogas», Liepājas laikr. «Komunists» 1968.26.1. Izdotas dzejoļu grāmatas bērniem: «Rasas pilieni» (1979); «Vēja spēles» (1984); «Vakara pasakas» (1991), «Balti putu viļņi lēkā» (1993), «Pele un karamele», «Čiepa liepā» (abas 1999), «Lietus attin bārdu» (2001), „Pūce pūcējas visu nakti” (2004), „Pasaka par Tebras bebru” (2007), „Tipu, tapu, plunkš!”, „Tuk, tuk, mizgrauzi!” (abas 2008), “Olu skola” (2010), "Māja, kas dūc", (2015). Stāstu grāmatas: «Ilmārs un Laima» (1990, atk. 1999), «Stāsti par Ādolfu un Emīliju» (1994), «Tas, kas lēkā visu nakti» (1999), «Frida Frikadele» (2000), „Divdabis un Stulbcepure”(2003, atk. 2008), „Vardes kurkst kabatās”, „Sirsniņsalas” (abas 2004), „Gliemežvāks” (2005), „Zaļā menca” (2006), „Taksis Maksis” (2007), „Avenes”, „Sniega cilvēki” (abas 2008), "Kaķu ģenerālis" (2009), “Aste, ko luncināt” (2011), “Nekrietnais Alfrēds” (2012), "Mana mīļā učene" (2013), "Lapsu kalniņa mīklas" (2014), "Sāļās pankūkas" (2015), "Pastaiga mirušo pilsētā" (2016), "Sikspārnis" (2017), "Trīs nāves Mārtiņdienā" (2018). Veidojis bērnu folkloras un jaunrades krājumus: «Spoku stāsti» (1991), «Burbuļmātei deguns garš», «Spoku un joku stāsti» (abi 1992), «Es stāstu pasaku» (1993), «Kaķis lēca smēdē», «Ežu pasakas» (abi 1994), «Atgadījums manā dzīvē» (1995), «Joku stāsti», «Spoku vakars» (abi 1996), «Jānis, bānis, amerikānis» (1999), „Kungu kapsētas spoks” (2005), "Maziņš eža puskažociņš. Mēles mežģi" (2009), “Pēterītis un Anniņa” (2013). Publicējis aprakstus un intervijas ar rakstniekiem Zentu Ērgli, Aleksandru Pelēci, Olafu Gūtmani, Ojāru Vācieti, Arvīdu Griguli, Viku, Vitautu Ļūdēnu, Jāni Baltvilku, Laimoni Puru, Jāni Mauliņu, Albertu Cauni, ar māksliniekiem Margaritu Stārasti, Ilonu Ceipi, Anitu Paegli u.c. Izdevis grāmatu par bērnu un jauniešu literatūru: „Turēt aiz astes laiku. Bērnības atmiņas, esejas, uzrunas, intervijas un portretējumi” (2010). Tulkojis cittautu rakstnieku stāstus bērniem. Pazīstamākais Vladimira Žeļezņikova garstāsts „Putnubiedēklis”. Iedibinot un attīstot grafiskās dzejas, komiksu, spoku stāstu, skaitāmpantu u.c. folkloras tradīcijā sakņotus mūsdienu modernās bērnu literatūras žanrus, 90. gados izveidojies par aktīvu un spilgtu autoru bērnu oriģinālliteratūrā. |
meklēt mākslinieku
pēdējās izmaiņas
|
|
Einārs Plūksna
|
|
Jeļena Kordževa
Prozaiķe
|
|
Zigrīda - Džoana Rapa
māksliniece
|
|
Arturs Kiršfelds
Mākslinieks
|
|
Ivars Asnis
mākslinieks, pedagogs
|
|
Valentīns Ozoliņš
|
|
Jānis Petraškevičs
komponists
|
|
Andris Riekstiņš
vijolnieks, komponists
|
|
Guntars Gedulis
diriģents, komponists, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
|
|
Līga Jakovicka
muzikoloģe
|