Igors Jakovļevs

1946-1950 – Mācījos Jāz.Mediņa mūzikas skolā (saksofonista diploms).
1950-1955 – Studēju LV Konservatorijā (mūzikas zinātnieks, teorētiķis).
1953-1955 – Jāz.Mediņa mūz. Skolā mūzikas literatūras pasniedzējs.
1955-1957 – Em.Dārziņa mūzikas skolā teorētisko priekšmetu pasniedzējs.
1955-1962 – LV televīzijas skaņu režisors.
1961-1962 – LV Konservatorijā teorētisko priekšmetu pedagogs.
1962-1995 – Rīgas kinostudijas skaņu operators.
1976-1988 – Skolēnu VIA "Rondino" mākslinieciskais vadītājs (VEF kultūras pilī).
1995-2006 – Rīgas pārtikas rūpniecības vidusskolas VIA vadītājs, dienesta viesnīcas skolotājs, deju kolektīva koncertmeistars.

Ziņas par piedalīšanos mūzikas dzīvē:
Dzimis 1929. gada 20. novembrī, Rīgā.
Tēvs – Nikolajs Jakovļevs (tenors) dziedājis mājās krievu tautas dziesmas, romances, galda dziesmas draugu pulkā. Spēlēja balalaiku, iemācīja arī mani.
Māte – Valentīna Jakovļeva (Maļceva) jaunībā mācījās klavierspēli. Vēlāk ar viņu muzicējām četrrocīgi.
Sešos gados sāku mācīties pie klavierskolotājas.
1948. gadā beidzu 22. vidusskolu, iestājos LVU mehānikas fakultātē, mācījos 3 semestrus.
1946. gadā sāku mācības Jāz.Mediņa mūzikas skolā saksofonistu klasē. 1950.g. to pabeidzu un kļuvu par Latvijā pirmo diplomēto saksofonistu.
1950. gadā iestājos LV Konservatorijā mūzikas zinātnieku fakultātē, kuru beidzu kā teorētiķis 1955. gadā.
No 1955. gada jūlija līdz 1962. gada septembrim strādāju LV televīzijas studijā, kur reizē ar komponistu Ģ.Ramani bijām pirmie LVT skaņu režisori.
Amatu apvienošanas kārtībā strādāju par muzikālo priekšmetu pasniedzēju:
1953-1955 – Jāz.Mediņa mūzikas skolā (mūzikas literatūra);
1955-1957 – Em.Dārziņa mūzikas skolā (teorētiskie priekšmeti);
1961-1962 – LV Konservatorijā (teorētisko priekšmetu pedagogs mūzikas pedagoģijas nodaļā).
Strādājot LV televīzijas studijā, organizēju estrādes ansambli. Ieskaņojām daudz TV un Radio raidījumiem pieprasītās dažādu tautību komponistu dziesmas latviešu valodā.
Kā skaņu režisors TV studijā daudz strādāju pie muzikālām pārraidēm un uzvedumiem (A.Žilinska „Zelta zirgs”, P.Čaikovska „Jolanta”, J.Ķēpīša „Minhauzena precības”, fragmenti no P.Čaikovska baletiem u.c.).1959. gadā saņēmu Valsts radio un televīzijas komitejas diplomu par darbu LTV uzvedumā „Čaikovska daiļrades lappuse”.
Bērnu redakcijā tika veikts M.Kraseva operas – pasakas „Maša un lācis” uzvedums. Tajā piedalījās Em.Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi: solisti, koris un orķestris. Diriģents – pedagogs J.Hunhens. TV uzveduma režisore – V.Volkova. Oriģinālās partitūras trūkuma dēļ veicu šī skaņdarba instrumentāciju.
No 1962. gada līdz 1995. biju Rīgas kinostudijas skaņu operators. Piedalījos 42 mākslas, vairāku dokumentālo, leļļu, animācijas filmu veidošanā. Vairākkārt tiku apbalvots ar godarakstiem, diplomiem. Saņēmu balvu „Lielais Kristaps” 1980.g., 1984., 1986., 1988.g.
No 1995.g. līdz 2006. g. strādāju Rīgas pārtikas rūpniecības vidusskolā. Biju gan vokāli-instrumentālā ansambļa vadītājs, gan deju ansambļa koncertmeistars, gan dienesta viesnīcas skolotājs.
Paralēli darbam kinostudijā 1976. gada novembrī VEF Kultūras un Tehnikas pilī organizēju un vadīju skolēnu vokāli –instrumentālo ansambli „Rondino”, kas darbojās līdz 1988. gadam. Vokālais pedagogs – Eleonora Širškova.
Tāds ansamblis, kur vokālistus pavadīja paši skolnieki – instrumentālisti, līdz šim Latvijā vēl nav bijis. Dažādos gados ansamblī piedalījās audzēkņi, kuri vēlāk kļuvuši pazīstami mūzikas pasaulē: Dita Krenberga un Ilze Urbāne (flautas), Marija Naumova (vokāls), Ivars Bajarūns (klarnete, saksofons), Normunds Jakušonoks (taustiņinstrumenti), brāļi Ivo un Uģis Krūskopi, Edgars Saksons (sitamie instrumenti) u.c.
Ansambļa repertuārā bija ap 200 dziesmām un instrumentāliem skaņdarbiem gan latviešu, gan arī citu tautību komponistu.
„Rondino” piedalījās Centrālās televīzijas raidījumā „Vesjolije notki”, arī Latvijas TV raidījumos, konkursos „Ko tu proti” u.c. Republikas pašdarbības konkursā 1985.gadā ansamblis izcīnīja balvu: braucienu uz Arteku. Koncerti notikaarī Lietuvā, Gruzijā. 1981. gadā „Rondino” pārstāvēja Padomju Savienību jauniešu mūzikas festivālā BIM – Bidgoščā, Polijā.
Saņēmu vairākus diplomus „par lielu ieguldījumu jaunatnes estētiskajā audzināšanā”, „par ansambļa aktīvo darbību” u.c.
Manu skaņdarbu lielākā daļa tika uzrakstīta 60.-70. gados.
Kora dziesmas: „Dimdi, Rīga” 1966.g., „Mīlu, kad vasara...” 1967.g., „Raiņa ozols komunāru laukumā” 1963.g.
Skaņdarbi klavierēm: variācijas, prelūdijas, ekspromti.
Estrādes dziesmas (ap 60): „Dziesma Rīgai”, „Smaidiet!”, „Mīļotai pilsētai”, „Sidrabaina mēnesnīca”, „Gribu dzirdēt dziedam gulbjus”, „Makšķernieka dziesmiņa”, „Šoferu dziesma” u.c. Dziesma „Ceļā” – otrā vieta tūristu dziesmu konkursā 1966. gadā.
Tautu dziesmu apdares (1985.g.): „Tumša nakte, zaļa zāle”, „Seši mazi bundzenieki”, „es biju māmiņai”.
Bērnu dziesmas: Svīta „Skolas burtnīca”, „Vectēva taure”, „Labrīt!” dziesmas ar franču dzejnieku vārdiem: „Varavīksne”, „Kravas auto dziesmiņa”, „šūpļa dziesmiņa”, „Draudzības loks:”, „Klusēšana zelts”, „Esmu vīrs”, „Maija laimes dziesma”.
Instrumentālie skaņdarbi: tango „Zem dienvidu zvaigznēm”, „Rudens noskaņa”, „Vakara melodija”.
Mūzika Rīgas leļļu teātra izrādēm: „Pelnrušķīte” 1961.g., „Trīsgrašu opera” 1962.g., „Cariene varde” 19.. „Māsiņa Aļjonuška un brālītis Ivanuška” 1969.g., „Lācītis Rimcimcī” 1970.g., paplašinātais variants filmēts Centrālajā TV studijā, „Kaķu nams” 1977.g.
Baletu uzvedumi LNO: horeogrāfiska aina „Tamburīns” 1962.g., „Meksikāņu deja” un „Gaučo deja” 1965.g. – tautas melodiju apdare un instrumentācija.
E.Igenbergas operetes „Annele” aranžēšana un instrumentācija 1963.g.
Mūzika Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām: „Cilvēks un viņa pilsēta” 1967.g., „Jaungada reportāža” 1967.g., „Novosibirska, nedēļas beigas” 1969.g., „Šoferi” 1971.g.
LTV filmas „Latvija kaleidoskopā” 1968.g., dziesmas, muzikālais noformējums, skaņu režisors, „Pastaiga” 1971.g.
Rīgas kinostudijas multfilmas: „SOS” 1966.g., „Tīģeris Ņau Ņau” 1967.g., „Bums un Piramidons” 1969.g.
LTV multfilmas: „Līziņas untumi” 1960.g., „Santa Klauss Rīgā” 19.., „Hallo, Hela” 1970.g., „Ringlas ceļojums” 1973.g., „Pasaka par Sisi Vijoļkāju” 1974.g.
Recenzijas par operu uzvedumiem: „Karš un Miers” Rīgā, žurnāls „Māksla” 1961.g. No.4; „Po motjivam Rainisa”, žurnal „Sovetskaja muzika”, 1965.g. No.7; recenzijas par koncertiem Latvijas presē.
Dziesmu publikācijas: Em.Melngaiļa tautas mākslas nams „Tango” 1957.g., „Maršs – fokstrots” 1961.g.
Em.Melngaiļa TMN dziesmas vokāliem ansambļiem:
„Tev” 1959.g., „Mūsu dziesma” 1968.g., „Astoņpadsmit šogad mums” 1968.g. Žurnāls „Liesma”: „mūsu dziesma 1967.g. No.1, „Uz gaišzilās planētas” 1968.g. No.1, „Smaidiet” 1969.g. No.5. „Lauku dzīve” – „Makšķernieku dziesmiņa” 28.12. „Ceļā” – Padomju jaunatne, 1966.g. 07.08.