Elvīra Baldiņa

Dzimusi 1919. g. 11. augustā Madonas rajona Kraukļu pagasta "Kārklos".

Māte - mājsaimniece, laukstrādniece, tēvs - piensaimnieks.
Augusi darbā mātes tēva lauku mājās "Kantes"
Mācījusies Kārklu četrgadīgajā un Kraukļu sešgadīgajā pamatskolā, 1938. gadā pabeigusi Valsts ģimnāziju Cesvainē.

Dodas uz Rīgu. Iestājas un gadu mācās Latvju Aktieru arodbiedrības teātra skolā. Līdzekļus iztikai un mācībām gūst strādājot par modeli. Skola tiek likvidēta.
Tālāk skatuves mākslā mācās un darbojas no 1941. līdz 1944. g. Latvju drāmas ansambļa studijā. Tanī skaistas lomas: "Bērniņš" Č.Dikensa "Circenītis aizkrāsnē" un Gerda H.Ibsena "Brands".
Iztiku pelna mājkalpotājas darbā.
Kara beigas pārdzīvo "Kurzemes katlā".
1945. g. atgriežas Rīgā un 21.08 tiek ieskaitīta Valsts jaunatnes teātra aktieru sastāvā, kur strādā līdz pensijai 1976. g. 14.02. Darbu turpina ārštata statusā līdz pat teātra likvidēšanai 1992. g.
Tēloti putni un zvēriņi, zēni un meitenes. Lomu daudz, dažas minot: A.Brigaderes Sniedze (1947.g.) un Maija (1949.g.), Raiņa Saulcerīte (1956.g.), A.Sakses romāna "Pret kalnu" dramatizējumā Mirdza, nominēta PSRS Valsts prēmijai, Aļeša Peškovs (M.Gorkijs bērnībā),
Janka J.Grīziņa "Vārnu ielas republika" (1958.g.), Gavrošs V.Igo "Nožēlojamie" (1960.g.),
vecāmāte pēc J.Jaunsudrabiņa veidotā "Baltā grāmata", "Saule rasas pilienā" (1978.g.) un
Sofija M.Gorkija lugā "Pēdējie" (1967.g.).
Savā laikā daudz aicināta radiolasījumu un televīzijas tiešraidēs bērniem.
Filmēties nemīlēja, tomēr tēlotas: skolotāja lentē "Klāvs - Mārtiņa dēls" (1970.g.),
vecmāmiņa - "Sprīdītis" (1985.g.) un māte "Būris" (1993.g.).
1959.g. Teātris un Dzīve III almanahā cienījama teātra zinātniece raksta: "Nebūs pārspīlēts,
ja teiksim, ka Elvīra Baldiņa ir viena no vislabākajām pozitīvo varoņu atveidotājām ne vien
Latvijas Jaunatnes teātrī, bet visā republikā."
Komunistu aicinājumu būt viņu partijā aktrise organiski nevar pieņemt, tomēr padomju režīmā
nemitīgi darbojas sabiedriskā laukā: ievēlēta Tautas tiesu piesēdētāja amatā, arī rajona
deputātu Padomē.
Nekad neatsaka dalību sadzīviskos notikumos, vai nākt par viesi tradicionālos svētkos,
priecējot līdzcilvēkus ar brīdim atbilstošām Latvju dainām. Aktrise nominēta folkloras
prēmijai. Valsts Kultūrkapitāla fonds novērtējis mūža darbu ar mūža stipendiju.