atbalsta
|
|
|
Indulis Ojārs Ranka
radošā biogrāfija Mākslinieku savienība Ar 1966 - Sāk tēlniecību, galvenokārt skulptūras granītā. Ar 1952 - Piedalās izstādēs ar gleznām un grafiku. PERSONĀLIZSTĀDES 1975 - Rīgā - skulptūras. 1971 - Rīgā, Kuldīgā - gleznas un skulptūras. 1965 - Madonā, Cesvainē - gleznas. DIBINA SKULPTŪRU BRĪVDABAS EKSPOZĪCIJAS 1987 - Stavangerā (Norvēģijā)- Andersonu ģim. skulptūru brīvdabas kolekcija 1985 - Turaidā- "Dainu kalns", veltīts Kr.Barona 150. jubilejai. 1975 - Rīgā- Skulptūru dārza galerija "Ulamula" pie Mārupītes. PIEMINEKĻI 1999 - Politiski represētajiem civiliedzīvotājiem un militārpersonām Gulbenē, “Zemes māte”. Dārza arhit. Liders. 1990 - Komunistiskā terora upuru piemiņai Smiltenē, “Sašķeltā ģimene”. 1979 - 2. Pasaules karā kritušajiem Siguldā, diptihs “Dzejnieks tribūns un Varoņa bojā eja”. Arhitekts E.Vecumnieks. 1972 - 2. Pasaules karā kritušajiem Indrā, Krāslavas raj., “Varoņi nemirst”. Arhitekts T.Nigulis. PIEMIŅAS SKULPTŪRAS 1987 - Skulptūru diptihs "Jaunība", Kobes pilsētas internacionālajā brīvdabas skulptūru parkā, Japānā. 1974 - Skulpt. "Sveiciens Moldāvijai", Kišiņevas tautu draudz. parkā Moldāvijā SIMPOZIJI OGANIZĒ UN PIEDALĀS: 1988 - 1. Starptautiskais granīta tēlniecības simpozijs Rīgā, “Lāčplēsis šodien”. 1985 - 1. Rīgas granīta tēlniecības simpozijs Rīgā - “Es karā aiziedams...”. 1977 - granīta tēlniecības simpozijs Latvijā, Mālpilī – “Burbuls”. 1995 - 2001 Norvēģu-latviešu granīta tēlniecības simpozijs "5+1", Rīgā. 2000 - sadarbība ar Tūvi Trōviku “Kurp?”. 1999 - sadarbība ar Kirsti Grotmolu “Atmiņa”. 1998 - sadarbība ar Haraldu Bodogārdu “Alveola”. 1997 - sadarbība ar Tūvi Trōviku “Saites” un - sadarbība ar Ulriku Hellumu “Velēnu vecītis”. - 1996 - sadarbība ar Knutu Stēnu “Aurora”. 1995 - sadarbība ar Ulriku Hellumu “Saulstari”. PIEDALĀS: 1999 - Starpt. betona tēlniecības simpozijs “Parks 800” Rīgā, “Mazs bij` tēva novadiņis”. 1995 - Starptautisks akmens tēlniecības simpozijs Nanao`95, Japānā. “Sapnis”. 1987 - Starptautiskais labradora tēlniecības simpozijs Larvikā, Norvēģijā, kuras bāzē no 1990. gada darbojas regulāri. “Parafrāze par latviešu tautas dziesmu larvikitā”. |
meklēt mākslinieku
pēdējās izmaiņas
|
|
Einārs Plūksna
|
|
Jeļena Kordževa
Prozaiķe
|
|
Zigrīda - Džoana Rapa
māksliniece
|
|
Arturs Kiršfelds
Mākslinieks
|
|
Ivars Asnis
mākslinieks, pedagogs
|
|
Valentīns Ozoliņš
|
|
Jānis Petraškevičs
komponists
|
|
Andris Riekstiņš
vijolnieks, komponists
|
|
Guntars Gedulis
diriģents, komponists, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
|
|
Līga Jakovicka
muzikoloģe
|