EN

Silvija Līce

vārds:Silvija
uzvārds:Līce
profesija:kino zinātniece, svešvalodu pasniedzēja, tulkotāja, mākslas zinātniece, Dr. artis
nozare:māksla
radošā organizācija:Kinematogrāfistu savienība(kopš 1982.gada)
darba vieta:Latvijas Kultūras akadēmija
dzīvesvieta:Rīga
dzimšanas gads:1940
saites:www.latfilma.lv
cv
Izglītība:

1963. g. Beigusi ar izcilību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar divām specialitātēm – angļu valoda un franču valoda


1971. - 1974. Latvijas ZA A.Upīša Valodas un literatūras institūta klātienes aspirante kinozinātnēs Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskajā institūtā Maskavā


Darba pieredze:


1963. - 1964. Angļu valodas skolotāja Dobeles 1. vidusskolā

1964. - 1971. Franču valodas skolotāja Rīgas A.Barbisa 11. vidusskolā (Franču licejā)

1965. - 1969. Franču valodas pasniedzēja LVU (Svešvalodas katedrā)

1968. - 1970. Scenāriju autore un redaktore „Telefilma-Rīga” filmām „Skatieties jaunie ļaudis!”, „Pilsētas portrets”, „ Melnbaltā intervija”, „Iedēstiet rozes zemē nolādētā”

1974. - 1996. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta (A.Upīša Valodas un literatūras institūta) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece (no 1993. g. vadošā pētniece)

1977. – Pirmās grāmatas iznākšana. „Latviešu literatūras klasika kinomākslā” – disertācijas grāmatas variants

1980. – Disertācijas aizstāvēšana Maskavā Vissavienības Kinomākslas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Piešķirts Mākslas zinātņu kandidāta grāds
Nostrificēta par mākslas doktori 1992. gadā

1981. - 2001. Sarakstījusi 10 grāmatas, galvenokārt, literārus portretus

1992. - 1999. Regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa „Orfejs nokāpj ellē”, Ļ.Tolstoja-B.Rozejas „Anna Kareņina”, G.Flobēra „Bovarī kundze”, Ž.Grio-A.Renē „Dzīve ir romāns”, daudzsēriju – Skota Ficdžeralda „Ir maiga nakts”, R.Mazuajē „Žozefīne”, A.Riplijas „Skārleta”, R.Grīnvalda „Neatkarīgā sieviete”, Ž.Eliota-E.Deivisa „Midlmārča”

1999. – Enciklopēdijas „Teātris un kino biogrāfijās” rakstu autore


1995. – Pārtulkojusi Ž.Simenona romānu „Megrē un atturīgie liecinieki” („Artava”, 1995), F.Dorānas romānu „Bikšusvārki” („Artava”, 1997); R.T.Kiosaki, Š.L.Lehteres „Bagātais tētis, nabagais tētis” (Zvaigzne ABC, 2001); S.Kāras-Gommas ilustrēto enciklop.vārdnīcu „Simboli mākslā” (Zvaigzne ABC, 2003)

Vadījusi angļu valodas intensīvos kursus (firmā ARTeks)

Strādājusi līgumdarbus kā redaktore „GBM Productions” (TV3 Latvija demonstrētajiem šoviem)

no 2007. g. – Angļu valodas pasniedzēja (docente) Latvijas Kultūras akadēmijā
radošā biogrāfija
Kinematogrāfistu savienība
Monogrāfijas:

1995 - Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu
1992 - Lidija Freimane:"Es stāstu saviem bērniem" (atk. un pap. izd. - 2001)
1991 - Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino
1989 - Latvijas kinovēsture (nodaļas par aktierfilmām)
1987 - Valdemārs Zandbergs
1983 - Kinooperators Māris Rudzītis
1977 - Latviešu literatūras klasika kinomākslā


Filmogrāfija:

1971 - Iedēstiet rozes zemē nolādētā
1970 - Melnbaltā intervija
1970 - Pilsētas portrets
1969 - Skatieties, jaunie ļaudis!



Citas grāmatas:

1999 - Inese Galante
1995 - Bez Baltā nama
1992 - Dokumentālā fantāzija (Aleksandrs Poļakovs)
1990 - Stāsts par laimīgu cilvēku (Pēteris Grāvelis)
kontaktforma
sūtītāja e-pasts
ziņa