atbalsta
|
|
|
Silvija Līce
cv Izglītība: 1963. g. Beigusi ar izcilību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar divām specialitātēm – angļu valoda un franču valoda 1971. - 1974. Latvijas ZA A.Upīša Valodas un literatūras institūta klātienes aspirante kinozinātnēs Vissavienības Kultūras ministrijas Mākslas zinātņu zinātniski pētnieciskajā institūtā Maskavā Darba pieredze: 1963. - 1964. Angļu valodas skolotāja Dobeles 1. vidusskolā 1964. - 1971. Franču valodas skolotāja Rīgas A.Barbisa 11. vidusskolā (Franču licejā) 1965. - 1969. Franču valodas pasniedzēja LVU (Svešvalodas katedrā) 1968. - 1970. Scenāriju autore un redaktore „Telefilma-Rīga” filmām „Skatieties jaunie ļaudis!”, „Pilsētas portrets”, „ Melnbaltā intervija”, „Iedēstiet rozes zemē nolādētā” 1974. - 1996. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta (A.Upīša Valodas un literatūras institūta) Teātra, mūzikas un kinomākslas daļas zinātniskā līdzstrādniece (no 1993. g. vadošā pētniece) 1977. – Pirmās grāmatas iznākšana. „Latviešu literatūras klasika kinomākslā” – disertācijas grāmatas variants 1980. – Disertācijas aizstāvēšana Maskavā Vissavienības Kinomākslas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Piešķirts Mākslas zinātņu kandidāta grāds Nostrificēta par mākslas doktori 1992. gadā 1981. - 2001. Sarakstījusi 10 grāmatas, galvenokārt, literārus portretus 1992. - 1999. Regulāri tulkojusi no angļu un franču valodas filmas Latvijas Televīzijai, tostarp arī tādus literāri bagātus tekstus kā Tenesija Viljamsa „Orfejs nokāpj ellē”, Ļ.Tolstoja-B.Rozejas „Anna Kareņina”, G.Flobēra „Bovarī kundze”, Ž.Grio-A.Renē „Dzīve ir romāns”, daudzsēriju – Skota Ficdžeralda „Ir maiga nakts”, R.Mazuajē „Žozefīne”, A.Riplijas „Skārleta”, R.Grīnvalda „Neatkarīgā sieviete”, Ž.Eliota-E.Deivisa „Midlmārča” 1999. – Enciklopēdijas „Teātris un kino biogrāfijās” rakstu autore 1995. – Pārtulkojusi Ž.Simenona romānu „Megrē un atturīgie liecinieki” („Artava”, 1995), F.Dorānas romānu „Bikšusvārki” („Artava”, 1997); R.T.Kiosaki, Š.L.Lehteres „Bagātais tētis, nabagais tētis” (Zvaigzne ABC, 2001); S.Kāras-Gommas ilustrēto enciklop.vārdnīcu „Simboli mākslā” (Zvaigzne ABC, 2003) Vadījusi angļu valodas intensīvos kursus (firmā ARTeks) Strādājusi līgumdarbus kā redaktore „GBM Productions” (TV3 Latvija demonstrētajiem šoviem) no 2007. g. – Angļu valodas pasniedzēja (docente) Latvijas Kultūras akadēmijā radošā biogrāfija Kinematogrāfistu savienība Monogrāfijas: 1995 - Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu 1992 - Lidija Freimane:"Es stāstu saviem bērniem" (atk. un pap. izd. - 2001) 1991 - Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino 1989 - Latvijas kinovēsture (nodaļas par aktierfilmām) 1987 - Valdemārs Zandbergs 1983 - Kinooperators Māris Rudzītis 1977 - Latviešu literatūras klasika kinomākslā Filmogrāfija: 1971 - Iedēstiet rozes zemē nolādētā 1970 - Melnbaltā intervija 1970 - Pilsētas portrets 1969 - Skatieties, jaunie ļaudis! Citas grāmatas: 1999 - Inese Galante 1995 - Bez Baltā nama 1992 - Dokumentālā fantāzija (Aleksandrs Poļakovs) 1990 - Stāsts par laimīgu cilvēku (Pēteris Grāvelis) kontaktforma |
meklēt mākslinieku
pēdējās izmaiņas
|
|
Einārs Plūksna
|
|
Jeļena Kordževa
Prozaiķe
|
|
Zigrīda - Džoana Rapa
māksliniece
|
|
Arturs Kiršfelds
Mākslinieks
|
|
Ivars Asnis
mākslinieks, pedagogs
|
|
Valentīns Ozoliņš
|
|
Jānis Petraškevičs
komponists
|
|
Andris Riekstiņš
vijolnieks, komponists
|
|
Guntars Gedulis
diriģents, komponists, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
|
|
Līga Jakovicka
muzikoloģe
|