Viktors Lagzdiņš

Piedzimu 1926. gada 28. augustā Rīgā. Tēvs bija inženieris, māte – skolotāja. 1931. gadā ar māti pārcēlos uz dzīvi Liepājā.
1933.g. rudenī sāku mācīties vācu pamatskolas sagatavošanas klasē, bet no 1934. gada apmeklēju Blaumaņa pamatskolu, ko beidzu 1940. gada pavasarī. Tā paša gada rudenī sāku mācības Liepājas ģimnāzijā, kuras turpināju līdz priekšpēdējai klasei 1944. gada pavasarī, bet jūlija pēdējās dienās mani mobilizēja Latviešu leģionā, 15. divīzijā.
Pēc neilga laika Karostā pavadīta laika mūs nosūtījā uz Poliju, septembrī mani iedalīja artilēristos un aizsūtīja uz Čehoslovākiju apmācībās, tās beidzās gada nogalē, pēc tam atkal nokļuvu Polijā. Sākoties krievu ofensīvai februārī notika atkāpšanās, aizkļuvām līdz Greifsvaldei, kur mūs, angļus nesasniegušus, panāca krievu tanki. Man izdevās nokļūt pārsūtīšanas punkta nometnē Prenclavā, no kurienes pēc tīfa epidēmijas karantīnas tikai rudenī sākās ceļš uz Latviju, taču tas pārtrūka jau Austrumprūsijā, kur visus jauniešus mobilizēja sarkanarmijā. Drīz kādā naktī vairāki latvieši sakāpām uz ātrvilciena vagonu kāpnītēm un tikām līdz Kauņai. Ap novembra vidu sasniedzām Rīgu.
Liepājā 1946. gada pirmajos mēnešos sāku strādāt Liepājas energorajona tehniskajā daļā, vispirms par rasētāju, vēlāk par tehniķi. 1946. gadā iestājos arī Liepājas Pedagoģiskās skolas pēdējā klasē, ko pabeidzu 1947. gada pavasarī (ar izcilību).
1947. gadā pārcēlos darbā uz Aizputes apriņķa Dzērves – Cīravas septiņgadīgo skolu, kur līdz 1952. gada pavasarim strādāju par skolotāju un arī pionieru vadītāju, pēc tam atgriezos atkal Liepājā.
1952. g. izglītības nodaļa mani norīkoja par direktoru Liepājas pionieru namā, kur strādāju līdz 1958. gadam. 1952. gada vasarā apprecējos ar Dzidru Reitu, 1955. agdā piedzima meita Anita. 1953. gadā iestājos Rīgas Pedagoģiskā institūta neklātienes nodaļā, valodu un literatūras fakultātē, ko pabeidzu 1958. gada vasarā (ar izcilību).
1958. gadā sāku strādāt Liepājas laikraksta “Komunists” redakcijā, kur manos pienākumos ietilpa kultūras jautājumi, literārā lappuse, kā arī humora un satīras lappuse “Ventilators”. Līdz 1982. gadam strādāju par literārās nodaļas redaktoru “Lauku dzīvē”.1986. gadā kļuvu par pensionāru.
Ar literatūru saskāros agri – neskaitot to, ko tēvs man lasīja priekšā, pats lasīt pamatos iemācījos četur gadu vecumā, un šī nodarbe kļuva par manu lielāko aizraušanos uz visu mūžu. Jau agrā bērnībā bija skaidrs, ka būšu rakstnieks. Savu pirmo stāstu uzrakstīju jau pirms skolas gaitu sākuma, kaut ko prozā turpināju sacerēt gan pamatskolas, gan ģimnāzijas gados. Taču iestājās pieces gadus ilgs pauses periods sakarā ar iesaukšanu armijā. Pēc atgriešanās par rakstīšanu var runāt jau nopietnāk.
Tālāk skat. radošo biogrāfiju.