2013. gada 11. februārī Kultūras ministrijā tika demonstrēti pētījuma „Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā” rezultāti. Pētījums tapa pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma (ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu), un to veica Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītājas prof. Andas Laķes virsvadībā. Pētījums bija ilgi gaidīts, jo ļāva noskaidrot būtisku informāciju par dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem, īpaši pašnodarbinātajiem – izplatītākos nodarbinātības veidus, atalgojuma līmeni dažādās kultūras nozarēs, sociālā nodrošinājuma situāciju un aktuālākās problēmas.

Pētījums tika veikts izmantojot kvantitatīvās (aptauja) un kvalitatīvās metodes (dziļās intervijas). Aptaujas respondenti tika izvēlēti 7 kultūras nozarēs – arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika, teātris, vizuālā māksla – pēc pieejamības principa. Pētījuma vajadzībām tika apzināti attiecīgo nozaru radošo savienību biedri, kā arī izdarīts viss iespējamais, lai aptvertu attiecīgajās nozarēs strādājošos, kas nav radošo savienību biedri.

Pētījuma anketa tika izsūtīta kopskaitā ap 2029 respondentiem, un tika iegūtas 493 pilnas, aizpildītas anketas. Vēl 309 anketas tika aizpildītas daļēji, kas netika iekļautas rezultātu analīzē. Tas uzskatāms par pietiekamu respondentu apjomu, lai izdarītu secinājumus par dažādiem jautājumiem, reizē atsevišķās kultūras apakšnozarēs (piemēram, dizainā) respondentu skaits ir salīdzinoši neliels, tāpēc izdarīt reprezentatīvus secinājumus apakšnozaru līmenī ne visur ir iespējams. Pētījums atklāja, ka starp kultūras apakšnozarēm pastāv ievērojamas atšķirības, un tālejošāki secinājumi un rekomendācijas katrai apakšnozarei būtu iegūstamas pēc padziļinātas izpētes nozares ietvaros. Dziļās intervijas aptvēra 20 informantus dažādās kultūras apakšnozarēs.

Pētījuma rezultāti un secinājumi pieejami pievienotajā prezentācijā. Turpmāk tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi specifisku jautājumu risināšanai gan atsevišķās apakšnozarēs, gan attiecībā uz visām kultūras nozarēm kopā, izpētot esošās likumdošanas normas un iespējas tās pilnveidot, kā arī jaunas likumdošanas iniciatīvas.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupas veiktais pētījums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūras nozares apzināšanā, kāds nebija veikts pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvija atguva un ievērojami mainījās kultūras nozares finansēšana un nodarbinātības formas. Pētījuma ”Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā” rezultāti būs nozīmīgi dati kultūras nozares kartēšanā, kas šobrīd notiek Valsts Kancelejas pasūtīta pētījuma ietvaros, kā arī ļaus pamatotāk un argumentētāk plānot pasākumus kultūras nozares atbalstam „Radošās Latvijas” stratēģijā un citos stratēģiskajos kultūrpolitikas dokumentos.