KM un LRSP ir vienisprātis, ka 2011. gadā Kultūras ministrijas budžetam jābūt ne mazākam kā 2010. gadā, nesamazinot dotācijas apjomu Valsts Kultūrkapitāla fondam un nevalstiskajām kultūras organizācijām. Tāpat: kultūras nozares efektīvai pārvaldei – gan satura ziņā, gan finansiāli – optimāli ir saglabāt Kultūras ministrijas institucionālo patstāvību.

Teātri un muzeji saglabā līdzšinējo statusu, kas ir pierādījies kā saimnieciski vispamatotākais. VKPAI saglabā kontroles un inspekciju funkciju pār nacionālas nozīmes objektiem. Jaunveidojamā Nacionālā arhīva saglabāšana Kultūras ministrijas padotībā.

VKKF ir nozīmīgs kultūras radošā procesa atbalsta instruments. Būtiska ir gan VKKF finansējuma, gan neatkarības saglabāšana – tas nodrošinās objektīvu projektu izvērtēšanu un kultūras pieejamību. 2009. gadā VKKF iesniegti un izvērtēti 3594 projekti; no tiem atbalstīti 646 fizisko personu un 446 juridisko personu projekti (kopā: 1092). Pēdējo 2 gadu laikā VKKF administrācijas izmaksas ir maksimāli optimizētas.

Kultūras ministrija iniciē diskusiju par interešu izglītības funkciju pārņemšanu no IZM. Šo funkciju īstenošanai paredzēts veidot centralizētu struktūru (aģentūru), kas organizētu Dziesmu un deju svētkus. Līdzās interešu izglītībai mūzikas, dejas un vizuālās mākslas jomās, KM apzina un saturiski pārrauga programmas arī citās nozarēs – teātris (skolu teātri, amatierteātri), literatūra (radošā rakstīšana, pulciņi), audiovizuālā māksla. Uzsākot diskusiju par jauno interešu izglītības īstenošanas modeli (2010. gada septembrī), KM iesaista nozaru padomes, radošās savienības, lai apzinātu esošo situāciju un iegūtu nozares ekspertu rekomendācijas.

Nepieciešams veicināt profesionālās mākslas pieejamību reģionos. KM atbalsts pamatā nepieciešams vienotai komunikācijai ar reģioniem, pašvaldībām (Pašvaldību savienību), palīdzot radīt tīklu Latvijas kultūras produktu izplatīšanai (piem., filmas kultūras namos).