Piedalījās arī:
Edgars VĒRPE – Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors
Jānis OGA – Latvijas Literatūras centra direktors
Edmunds VANAGS – Biedrības, IDEJU FORUMS valdes priekšsēdētājs
Lilija DINERE, Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle
Jānis GARANČS, mākslinieks, intelektuāļu platformas www.domkalve.info veidotājs
Inguna AARE – konsultante stratēģiskos jautājumos
Aija UZULĒNA, tulkotāja
Anda SILIŅA, projektu menedžere
Tikšanās bija loģisks turpinājums vairāk nekā 500 kultūras darbinieku atklātajām vēstulēm vispirms LTV raidījuma 100g. kultūras aizstāvībai, vēlāk par VKKF finansējumu, kā arī iebilstot pret Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas spontānu apvienošanu.
Tikšanās mērķis – vienoties, kā radīt mehānismu, lai kultūras jomas NVO turpmāk varētu iesaistīties visus kultūras darbiniekus skarošu, stratēģisku jautājumu risināšanā, pirms lēmumu pieņemšanas, nevis turpinātos nepieņemamā situācija, ka nozares profesionāļi spiesti stihiski reaģēt jau „pēc fakta”.
Apspriešanai bija piedāvātas tēmas:
1. Kādas nekavējošas akcijas jāveic, situācijā, kad valsts, turklāt vispārējās krīzes
situācijā, jau trešo mēnesi dzīvo bez kultūras ministra un bez kaut cik
skaidras kultūras nozares tālākpastāvēšanas vīzijas, tostarp visi publiskajā
telpā no Politisko partiju, Saeimas un Valdības puses izskanošie paziņojumi par
turpmāko ir viens par otru pretrunīgāki un absurdāki.
2. Kā radīt kultūras sfērā autoritatīvu, finansu jautājumos kompetentu,
dinamisku cilvēku komandu, kuri grib un prot operatīvi izdarīt ilglaicīgu
spiedienu uz Saeimu un Valdību Kultūras ministra kandidāta izvēles un
apstiprināšanas procesā un pēc ministra apstiprināšanas aktīvi sadarboties uz viņu, lai
panāktu kultūras sfēras NVO līdzatbildību un kontroli pār VKKF finansējuma
veidošanas mehānismu, KM budžetu, KM reorganizācijas procesu un KM īstenoto
politiku katrā no mākslas un kultūras nozarēm.
3. Kādi un kad vajadzīgi kultūras jomas cilvēku publiskie forumi.
Izvirzītie jautājumi:
1. Vai kopīgi virzām, ja, tad kādu Kultūras ministra kandidātu.
2 Mūsu prioritāte VKKF(?) Kā vislabāk panākt VKKF finansēšanas modeļa un/vai statusa maiņu.
3. Vadītas (kā vadītas?) vai stihiskas/katastrofālas izmaiņas KM un tās padotības iestāžu struktūrā un atbildības sfērās. Kā un ko vajag mums.
4. Kā panākt reālu ietekmi uz KM budžetu. (Tā kopsumma un struktūra.)
5. Kā panākt iespējami sabalansētu/racionālu KM budžeta sadalījumu
visām mākslas un kultūras sfērām.
6. Lēmums: vai un kad, kā rīkojam plašāku forumu.
7. Lēmums: vai un kā jāturpina vēstuļu akcijas.
8. Lēmums: pastāvīgi strādājošas iniciatīvas grupas, vai varbūt vairāku grupu radīšana, kuras regulāri iesaistās Saeimas un tās komisiju, Ministru kabineta un KM darbā, varbūt arī Rīgas domē un citās pašvaldībās, sekojot notiekošajam, ietekmējot budžetu un strukturālās izmaiņas, nākotnē iniciējot likumus, pirmkārt jau likumu par radošajām profesijām.
LM NVO asociācijas izveidotā iniciatīvas grupa + LRSP(?) + ?
9. Vai un ja, tad kad šādā sastāvā sanākam vēl?
Iesākumā mājas saimnieks Uģis PRAULIŅŠ, savos ievadvārdos konstatēja: ja mēs guļam, vai nedarām, tad tajā laikā dara citi. Centīsimies runāt kodolīgi ar mērķi kaut ko atrisināt, vienoties. Centīsimies strādāt produktīvi, sadarbojoties kopīgo mērķu vārdā. Ceru, ka beigās izveidosies alianase.
Notiek iepazīšanās. Tiek konstatēts, ka šobrīd tiekas divas organizācijas, kuras katra ir radošo organizāciju apvienības. Pēdējos trīs mēnešus, kuros nepārtraukti notiek kultūrai bīstami un grūti saprotami procesi, lielāko iniciatīvu un aktivitāti ir izrādījusi Laikmetīgās kultūras NVO asociācija. Tagad ir pienācis laiks apvienot visus kultūras jomas konstruktīvos spēkus. Ka tas nepieciešams, pierāda lielā aktivitāte, vairāk nekā 500 cilvēkiem parakstot atklātās vēstules un uzdodot savas atpakaļadreses – tātad gribot sagaidīt rezultātu.
Signe PUCENA, runājot LM NVO vārdā pasvītroja, ka vēstuļu iniciatīva izauga no kopīgas platformas, kuru izveidojis Laikmetīgās mākslas centrs, Jauno mediju kultūras centrs RIKS-C, Radošā apvienība NOMADI, Galerija NOASS, Starpnozaru mākslas grupa SERDE, un Jaunā teātra institūts. Tā var risināt aktuālos jautājumus, veidot sadarbības tīklus, sadarboties krīzes brīžos. Drīzumā aicināsim pievienoties citas organizācijas, kurām tas interesē.
Dainis GRĪNVALDS, kā viens no tikšanās iniciatoriem konstatēja, ka publiskajās diskusijās iezīmējušies divi neatliekami jautājumi – pirmkārt, tā ir pozitīvas sadarbības veidošana ar valdības institūcijām, kura kultūras sfērā (atšķirībā no, piemēram, lauksaimniekiem, uzņēmējiem, praktiski nenotiek); otrais, – tuvākajā laikā nepieciešama nopietna teorētiska saruna par kultūras un mākslas vietu un aicinājumu šodienas Latvijas sabiedrībā.
Pārejot pie konkrētu jautājumu apspriešanas, jaunu kontekstu radīja fakts, ka burtiski pirms dažām stundām bija nominēts jaunais Kultūras ministra kandidāts Ints DĀLDERIS
Līdz ar to sākumā tika runāts par iespējamo sadarbību (valdība vēl nebija apstiprināta) ar jau konkrēto ministru:
- Ja ir nominēts Dālderis, nav jēgas tālāk šķiest spēkus un meklēt alternatīvu kandidātu.
- Tas šajā situācijā būtu arī amorāli.
- Ja kāds grib līst tajā lauvu bedrē iekšā, mūsu pienākums ir ar šo varonīgo cilvēku sadarboties.
- Ints Dālderis ir neapstrīdami izcils klarnetists un vienlaikus lielisks orķestra direktors, kas starp mūziķiem negadās bieži.
- Ints Dālderis sevi labi parādījis, darbojoties VKKF padomē.
- Konflikts ar diriģentu Glinku bija divu jaunu cilvēku ambīciju sadursme, kur neviens negribēja piekāpties.
- Vai Intam Dālderim ir demokrātiskas vai autoritāras iezīmes?
- Orķestranti viņu mīl...
- Autoritārisma risks tomēr pastāv, tāpēc no paša sākuma nepieciešams, lai Kultūras ministram uzreiz izveidotos demokrātiska sadarbības platforma (mehānisms) ar nozares NVO.
- Konstruktīva sadarbība jāmeklē, un uzreiz jāsāk ar veselīgu dialogu, ir jāiet ar savu pieredzi veselīgā triecienā.
- Ne jau ministrs ko izšķir, bet KM darbinieki.
- Tikai, ja ministrs ir vājš, darbinieki izšķir.
- H.Demakovas laikā, viņa vienīgā kaut ko izšķīra, neviens cits nevienu lēmumu nepieņēma un nedrīkstēja pieņemt; tie, kas nevēlējās strādāt „par tukšu vietu”, sen no ministrijas ir prom.
- Jaunais ministrs neizskatās, ka būs vājš, vai marionete.
- Viņš ir ar spēcīgu nervu sistēmu.
- Tāpēc viņam nebūs grūti savas karjeras vārdā daudz ko labu likvidēt.
- Vai jaunais ministrs pārņems Tautas partijas virzību uz kultūru?
- Vai tā bija TP pozīcija, varbūt H.Demakovai vienkārši pietika spēka TP uzspiest savu pozīciju, vai tāds spēks būs arī jaunajam ministram?
- Tāpēc mums viņš ir jāatbalsta.
Tika lemts, kā izveidot šo atbalsta un sadarbības mehānismu. Kā šeit varētu efektīvi darboties Kultūras jomas NVO apvienības.
- Vai LRSP ir kādas īpašas privilēģijas vedot sarunas ar KM?
- Vai LRSP ir tiesības un iespējas kaut ko prasīt un pieprasīt?
- 2005. gada 25. augustā tika noslēgts Memorands „Kultūra 2010” par Aigara Kalvīša valdības un kultūras sfēras NVO kopīgajiem nodomiem. To parakstīja Ministru prezidents, Kultūras ministre, LRSP un visas tās dalīborganizācijas. Pēc tam nekādas sarunas starp KM un LRSP vairs nav notikušas.
- Memorandu KULTŪRA 2010 parakstīja arī citas organizācijas – Latvijas Kinoproducentu asociācija, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija, Latvijas bibliotekāru biedrība, Latvijas Muzeju asociācija, Latvijas Arhīvistu biedrība un v/a Tautas mākslas centrs (tagad v/a Nemateriālā kultūras mantojuma centrs).
- Mums jāveido sadarbība ar visām šīm organizācijām un jāprasa no KM paskaidrojumi, kas ar šo Memorandu būs, jo oficiāli denonsēts tas nav, lai arī vairs netiek pildīts.
- Vai LRSP kaut ko ir darījusi, lai pozitīvi ietekmētu KM, kad tā pārstāja sadarboties ar nozares NVO?
- Iespējams kļūda bija pārāk liela uzticība Kultūras ministrei H.Demakovai, jo algas kultūras darbiniekiem tiešām strauji, pat fantastiski pieauga., kam sākumā īsti pat neticēja, bet vēlāk noticēja.
- Nekāds kontroles mehānisms netika izveidots (kāda Uzraudzības padome, Abpusēja komisija).un, kad labticīgā sadarbība pārtrūka, nekāda instrumenta NVO rokās nebija.
- Paši esam vainīgi – neesam pietiekoši daudz gājuši, lai meklētu pozitīvus risinājumus.
- Attiecībā uz VKKF Memorandā jau no paša sākuma bija ielikta bumba ar laika degli, jo, ja kultūras darbinieku algas gadā bija solīts palielināt pat par 50% un vairāk, lai 2010. gadā vidējā alga nozarē būtu Ls 600,- (kas līdz krīzei tiešām tika pildīts), VKKF pieaugums bija paredzēts tikai 10% gadā, kas visu šo laiku par īsti nenosedza inflāciju. VKKF nekādus treknos gadus nepiedzīvoja un tagad atgrūsts atpakaļ līdz 90. gadu beigu līmenim.
- Acīm redzot Memoranda jautājums, jo reiz tas nav denonsēts, jāaktualizē sarunā ar Kultūras ministru.
- It jāmeklē veids, kā visām organizācijām, kuras 2005. gadā parakstīja memorandu, vienoties kopīgā platformā, sarunai ar KM.
- LRSP sanāk reizi mēnesī, katra mēneša pirmajā pirmdienā, iespējams vajag aicināt šīs organizācijas un veidot šo dialogu. LRSP tomēr bija vēsturiska loma 1988. gadā, kad neatkarības un okupācijas idejas pirmo reizi tika publiski pasludinātas no tribīnes, tika manifestēts nevardarbīgs ceļš uz neatkarību.
- Pat vēl nesen, kad solījām sasaukt LRSP ārkārtas plēnumu, no Saeimas cilvēkiem tika saņemts jautājums „jūs draudat?”
- Vajag Memorandu 2005 ievietot www.culturelab.com lai visi var to izanalizēt
- Ja atkal tiktu noslēgts jauns MEMORANDS, kontroles mehānisms noteikti jāparedz
Tika nolemts, ka tālāko procesu sekmīgai veicināšanai nekavējoties jāizveido ALIANSE KULTŪRAS POLITIKAS JAUTĀJUMU RISINĀŠANAI, kurā ieietu Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas pārstāvji.
Par šādu lēmumu, balsojot katrai NVO apvienībai atsevišķi, kā paredz statūti, nobalsoja visi klātesošie LRSP un LM NVO asociācijas lemttiesīgie pārstāvji.
Jaunnodibinātā ALIANSE līdz ar to pārstāv vairāk nekā 5000 mākslinieku, kuri darbojas visās mākslas nozarēs.
Tika runāts par jautājumiem, kādi jāapspriež ar Kultūras ministru.
Visi vienojās, ka prioritāte Nr.1 ir VKKF statuss.
Ziņo Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe:
- Vairāk nekā 500 kultūras darbinieku vēstulei bija patiesi tālejošas sekas. Bijām izsaukti uz Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdi. Tikšanās reizē bija klāt Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Nora Ikstena, VKKF pirmais direktors Māris Bērziņš, Krista Burāne, Jānis Garančs, Solvita Krese, Gundega Laiviņa, Signe Pucena. No mūsu puses tika piedāvāti divi varianti. Pirmais – nesamazināt VKKF finansējumu, kas izrādījās neiespējami. Otrais – mainīt VKKF budžeta veidošanas principus, atgriežoties pie tā, kas bija līdz 2003. gadam, kad VKKF finansējums bija noteikts % no akcīzes nodokļa. Un par šādu risinājumu nobalsoja visi komisijas locekļi (tikai viens atturējās). Arī to partiju pārstāvji, kuras balsojuma brīdī vēl bija opozīcijā (tagad jau pozīcijā), balsoja par. Tas viss ir fiksēts protokolā. Arī to partiju pārstāvji, kuri savulaik, 2003. gadā, bija uzstājuši uz VKKF finansējuma principu maiņu, tagad ir sapratuši, ka tā bija kļūda. Mums tika uzdots grozījumus sagatavot un iesniegt virzīšanai tālāk. Es nezinu, kā viņi tagad no tā varētu attiekties. Ja tagad Saeima par to nobalsos, reāli tas var sākt darboties ar nākamo gadu. Tad KKF finansējums nevarēs tikt ietekmēts politiski, tad jāatceļ likums – bet uz to var reaģēt laicīgi, tāda pēkšņa samazināšana, kā bija pirms Jaunā gada vairs nav iespējama
- Kas notiks šogad – reāli 43% VKKF jau ir prom, tagad varētu būt runa vēl par 10% samazinājumu. Sliktākais variants – tā kā prioritāte ir kultūrizglītība, tad var atņemt pat vēl vairāk. Labākais variants, – tā kā pirmais samazinājums bija daudz lielāks nekā kultūras nozarē un valstī kopumā, tad šoreiz nesamazina. Budžeta grozījumi būs aprīlī, tie vispirms jāsagatavo. Ja kāds gatavos, tad tie būs pieejami – svarīgi, ka to nevarēs darīt slepeni, pie sakarīga dialoga ir iespējams situāciju ietekmēt. Tāpēc ir jārunā ar Kultūras ministru, jāizveido kontroles mehānisms.
ALIANSE nolēma. Esošo darba grupu, sarunām ar Saeimu, papildināt ar dažiem cilvēkiem no LRSP un lai šī grupa turpina sekmīgi strādāt.
Tika lemts, kādas vēl aktuālās problēmas, jārisina sarunās ar Kultūras ministriju:
- Būtu jārunā par to, ka Latvijā joprojām nav likuma par mākslinieka statusu.
- Jārunā arī par necaurspīdīgajiem KM budžeta veidošanas mehānismiem.
- Valdības deklarācija kultūrai ir dīvaina – kā tāds savākums no populāriem avīžu rakstiem. Nav jūtams nopietns izstrādes darbs.
- Deklarācija ir tikai par kultūrizglītības sfēru – tā tur ir vienīgā prioritāte.
- Nav ne vārda par profesionālo mākslu.
- Lasot deklarāciju, sapratu – profesionālā kultūra vairs neeksistē.
- Kino pieminēts tikai sakarā ar filmām bibliotēkās.
- Grāmatu izdošanas nav vispār. Aizmirstiet.
- VKKF nav.
- Pieļauj ka deklarācijas rakstītāji pārpratuma pēc ar kultūrizglītību saprot to pašu kultūrpolitiku!
- Deklarācija noteikti tapa, pirms ministrs bija zināms. Un viņš tur nav piedalījies.
- Bet jaunajam ministram ar to šo deklarāciju būs jārēķinās.
- Vajag tikties un izrunāt valdības deklarāciju, – kam piekrītam, kam nē, kāpēc.
- Mums vajag viņam palīdzēt – radīt kvalitatīvu, alternatīvu deklarāciju.
- Interesanti, ka NVO priekšlikumos, kurus sagatavojusi Pilsoniskā alianse, par kultūru nav neviena vārda.
- Mēs esam nokavējuši šādu dokumentu sagatavošanu. Tas bija jādara uzreiz, kad valdība sāk šūpoties
- Kad sākas jaunās valdības veidošana, mums jau vajadzēja būt sagatavotiem saviem dokumentiem.
- Tāpēc visām iestrādēm jābūt savlaicīgām. Tie ir mūsu nepadarītie darbi.
- Tad veidojot valdību viņi deklarāciju varētu veidot, balstoties uz mūsu iestrādēm.
- Mums jābūt iestrādēm par visu KM struktūru, visās jomās, par iespējamo KM pārstrukturēšanu, lai, tikko kāds jautājums paceļas, mums jau būtu savs detalizēts piedāvājums.
- Šveicē katrā māja ir savlaicīgi izbūvēta atompatvertne, kaut arī viņiem neviens it kā nedraud ar atomkaru.
- Mums bija savlaicīgi jāsagatavo arī ēnu ministra kandidāti un kandidāti visām KM struktūrvienībām, mums jāizdiskutē kādu cilvēku gribam valdībā.
- Analītiski jāpasaka, kādu cilvēku gribam, ne jānosauc konkrēts pārstāvis.
- Ēnu ministrs ir nevis alternatīva esošajam, bet palīgs no mūsu puses.
- Varbūt vajadzīga diskusija interneta vidē.
- Ir tomēr starpība starp interneta balsojumu uz ALIANSES lēmumu.
- Vajag radīt mehānismu, kas uzreiz nostrādā, kad rodas krīzes situācija.
- Tagad galvenais – vajag programmu, prasības, ieteikumus – gaidām to un to no savas puses.
- Vajag izmantot konsultatīvās padomes visās sfērās, kas ir pie Kultūras ministrijas, ar tām jāsadarbojas, jākontaktējas.
- Šī sistēma jāsakārto – padomju sanākšanas regularitāte, funkcijas, abpusējā atbildība.
- Sistēma jāsakārto – lai KM konsultatīvās padomes tiek radītas arī sfērās, kurās līdz šim to nav, lai tajās ietilpst nozares NVO, kas arī izvirza pārstāvjus.
- Budžeta samazinājumi jāredz pirms – lai tas nenotiek slepeni, kā ar VKKF samazinājumu.
- Caur Valsts kanceleju arī var iedarboties, jo ir spēkā Valdības un NVO sadarbības memorands.
- Valdības deklarācijā ir punkts 1.1. Nodrošināsim nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un visos rīcībpolitikas veidošanas ciklos”.
-
ALIANSE nolēma: Ir jāveido publiska diskusiju platforma. Tas notiks portālā www.culturelab.com izveidojot atsevišķu vietni KULTŪRA UN KRĪZE. Tiks izveidota arī vēstkopa, kurā visi varēs pieteikties uz jaunumiem un sūtīt savas idejas un ierosinājumus kultūrpolitikas jautājumu sekmīgai risināšanai: zane@theatre.lv
- Platformu var un vajag vēl paplašināt, vajag Latvijas intelektuālo vidi organizēt uz jaunas pakāpes, intelektuāļu skaits un uz vienu cilvēku tagad Latvijā ir krities, zinātnei samazinājums ir par 40% un notiek aktīva izceļošana, tomēr domu apmaiņa interneta vidē ir iespējama, arī tie, kas izceļojuši, grib piedalīties. Tāpēc tiek veidota diskusiju platforma www.domkalve.info
Tika atspriests jautājums – vai, kad, kāds varētu tikt organizēts kultūras darbinieku forums.
- Pirms foruma vajag diskusiju.
- Tam jau arī kalpos portāls www.culturelab.com
- Tiks izrunātas organizatoriskās un konceptuālās lietas.
- Krīzes grupa jānodibina.
- Uzraudzības padome Memoranda izpildes kontrolei.
- Tur tad varēs apvienoties visas kultūras jomas NVO.
- Līdz aprīļa pirmās pirmdienas LRSP sēdei jau jābūt skaidram, kā forums notiks.
- Varbūt saucam to par Latvijas Radošo savienību ārkārtas plēnumu.
- Mums plēnums bija iecerēts 1. jūnijā, kas ir 1988. gada atceres vēsturiskais datums, lielā mērā, pateicoties šim plēnumam, sabruka PSRS.
- Kas tad jums ir svarīgāk – vēsture, vai šodienas problēmas?.
- Var rīkot vienu plēnumu aprīlī un otru jūnijā, situācija mainās tik strauji!
Nolemts rīkot LRSP plēnumu 24. aprīlī.
VISI LAIPNI AICINĀTI publiskot savas idejas, www.culturelab.com vai sūtīt ziņas ar ieteikumiem aprīļa plēnumam: zane@theatre.lv vai info@makslinieki.lv.
Dainis Grīnvalds
