23. septembrī notika Nacionālās Kultūras padomes paplašinātā sēde saistībā ar 2010. gada budžeta plānu, pēc kura kultūras nozarei samazinājums būtu 42 % apmērā. Sēdē piedalījās lielāko Latvijas kultūras iestāžu vadītāji, kultūras ministrs, kā arī Elīna Egle no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), kas ir viens no valdības sociālajiem partneriem. Liela daļa uzmanības tika veltīta ministriju funkciju auditam, kurā skalā no 1 – 5 bija jānovērtē visu ministriju veiktās funkcijas. Pozitīvais šajā funkciju auditā bija pati iespēja sociālajiem partneriem – LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai – sniegt vērtējumu ministriju veiktajām funkcijām.

Tālāk seko kļūdas un pārpratumi. Sociālie partneri šo funkciju auditu esot veikuši, vērtējot skalā 1 – 5, cik lielā mērā šo konkrēto funkciju ir jāveic ministrijai pašai, nevis jādeleģē NVO vai privātajam sektoram. Tikmēr Finanšu ministrija iegūtos summāros datus (ministrijas vērtējums + Finanšu ministrijas (FM) vērtējums + sociālo partneru vērtējums + valdības koalīcijas partiju vērtējums) interpretē kā funkciju nozīmību vispār, uz kā pamata lemt par valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu šai funkcijai 2010. gada budžetā. Vēl lielāka nekompetence un subjektīvisms atklājas, analizējot ievāktos funkciju audita datus sīkāk. Koalīcijas partiju pārstāvji, FM un sociālie partneri snieguši vērtējumu par vairākiem simtiem 'funkciju', bieži vien neiedziļinoties konkrētās funkcijas būtībā vai pat vispār pārprotot tās saturu, par ko liecināja, piemēram, Elīnas Egles atbildes uz jautājumiem par finansējumu muzeju nozarei.

Apšaubāma ir arī no sabiedrības pārstāvjiem iegūto datu socioloģiskā kvalitāte, uz ko uzstāja Egles kundze, apgalvojot, ka šī aptauja paužot sabiedrības viedokli. Patiesībā, izrādās, ka pilnu visu ministriju funkciju auditu veikuši vien 745 respondenti, un vēl 5000 atbildējuši daļēji (par vienu vai dažām ministrijām). Nav ievēroti elementāri respondentu atlases principi, kas pamatā socioloģiskām aptaujām, līdz ar to runāt par reprezentatīvu aptauju nav iespējami. Ļoti ticams, ka aptauju aizpidījuši gan indivīdi, kas ir kompetenti attiecīgajā nozarē; gan kādas ministrijas pārstāvji, kas 'savu' ministriju novērtējuši nozīmīgāk uz pārējo fona, lai iegūtu labākas pozīcijas; gan ar visu neapmierināti interneta komentētāji.

Taču tieši šie aptaujas rādītāji tika paņemti par pamatu FM sagatavotajam 2010. gada budžeta plānam, kas paredzēja kultūras funkcijām samazinājumu par 42 %. Valdības diskusijās tika panākts samazinājuma procenta maiņa uz 20 %, taču kultūras nozare joprojām paliek ļoti apdraudēta, un tāpēc, kā arī, lai nodotu valdībai sabiedrības vēsti, ka Kultūra mums ir svarīga, tiek rīkota akcija “Es par kultūru”.

Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kas  16. oktobrī notiks kultūras institūcijās visā Latvijā. Līdz tam laikam iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka  kultūra viņu dzīvē ir svarīga.  Parakstīties iespējams kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās – kā arī internetā: www.makslinieki.lv, www.draugiem.lv, www.delfi.lv

Apkopotie paraksti 20. oktobrī tiks nogādāti Ministru kabinetā valdībai un premjeram Valdim Dombrovskim, lai sabiedrības viedoklis tiktu ņemts vērā, lemjot par 2010. gada budžetu un Latvijas nākotni.

“Es par kultūru!

Latvijas valsts sākas ar cilvēku, kurš runā un raksta latviešu valodā. Latvijas valsts sākas ar dzeju un mūziku, ar „Dievs svētī Latviju”. Latvija sākas ar Kultūru. Latvijas kultūra ir dzīva, bagāta un atvērta, bez tās nebūs Latvijas. Kultūra ir mana maize un sāls, mani svētki un ikdiena, tā ir manas dzīves daļa. Kultūra man ir nepieciešama tagad un turpmāk.”