EN
Funkciju vērtēšana - augstākā izglītība, interešu izglītība, valsts nekustamo īpašumu piederība

Kopsavilkums par 16. jūlija FV

„Ministriju valdījumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzturēšanas nodošana valsts specializētam uzņēmumam, t.sk. būvobjektu vadību”

 

 

Piedāvājuma mērķis – ietaupīt uz apsaimniekošanu, kas notiktu centralizēti; būvniecībā – profesionāla iepirkuma veikšana un būvniecības uzraudzība, priekš kā atsevišķajām ministrijām dažkārt pietrūkst kapacitātes. Diskusija tika sadalīta 3 blokos – par valsts īpašumu piederību (ministrija / VNĪA), par apsaimniekošanu (specializēts uzņēmums resora ietvaros / VNĪA), būvniecība (ministrija / VNĪA). Kā potenciālais valsts specializētais uzņēmums tika prezentēts „Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra”. VNĪA kā ieguvumu no centralizācijas pozicionēja iespēju centralizēti veidot uzkrājumus, tos novirzīt vajadzīgākajiem būvniecības un rekonstrukcijas objektiem, un samazināt apsaimniekošanas izmaksas.

 

Par piederību – Kultūras ministrija (KM) pauda viedokli, ka KM īpašumu nodošana VNĪA pirms vairākiem gadiem tiek vērtēta kā pozitīva, jo deva iespēju ieguldīt līdzekļus daudzu ēku rekonstrukcijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka jau gadu notiek sarunas ar VNĪA par IZM nevajadzīgu ēku pārņemšanu, un ko mainīs tas vai nerentablas ēkas atradīsies VNĪA, vai IZM rīcībā. Arī vairākas citas ministrijas bija atturīgas pret iespēju nodot īpašumus VNĪA.

 

Salīdzinot dažādo jomu pieredzi, gandrīz visas ministrijas uzskatīja, ka saglabājot pašreizējo praksi, kad apsaimniekošanu veic konkrētās ministrijas pakļautības uzņēmums (veselības jomā – „SIA Namzinis”, tieslietās – „Tiesu namu aģentūra”, utt.) – apsaimniekošana būs ekonomiskāka un spēs fleksiblāk reaģēt gan uz ārkārtas situācijām, gan ikdienas vajadzībām.

 

Par būvniecību, gan Veselības ministrija, gan Labklājības ministrija piekrita, ka dažkārt ministrijām pietrūkst kapacitātes iepirkuma pareizai īstenošanai un būvniecības uzraudzībai. Kultūras ministrs pauda, ka perspektīvā kultūras objektu būvniecību varētu administrēt valsts caur VNĪA, tomēr Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai ir visas iestrādes KM un tā to būtu vēlams arī pabeigt.

 

 

 

Kopsavilkums par 19. jūlija FV

„Augstākās izglītības un koledžu izglītības nodrošināšanas funkciju grupa. Interešu izglītības turpmākais izpildes veids un vieta”

 

Diskusijas mērķis: ietaupījums, ko varētu dot līdzīgu augstāko mācību iestāžu apvienošana; strukturālas izmaiņas – budžeta vietu samazinājums, to sadalījums pa studiju programmām, valsts garantētie kredīti, stipendijas, līdzmaksājums. Diskusijā bez FV grupas piedalījās arī ministrijas, kuru pakļautībā atrodas augstākās izglītības iestādes, vairāku augstskolu rektori, Latvijas Studentu apvienība.

 

Par koledžām – IZM sniedza informāciju, ka Liepājas medicīnas koledžas pievienošana Rīgas Stradiņa universitātei devusi 9000 Ls ietaupījumu. Pēc Ugunsdzēsības, Policijas un Robežsardzes koledžu prezentācijām tika diskutēts, vai koledžu, ar tik mazu audzēkņu skaitu, neatkarīga pastāvēšana ir lietderīga. Kā pozitīvais piemērs tika minēta Kultūras koledžas pievienošana Kultūras akadēmijai – sīkāka informācija par šo pievienošanas procesu netika sniegta.

 

Par augstākās izglītības iestādēm – teju kā vienīgais veids budžeta samazinājumam tika definētas budžeta vietas. Klātesošo vairākums pauda kategorisku viedokli, ka tas nav iespējams. Tika diskutēts par iespējamiem budžeta vietu samazināšanas veidiem – visiem vienādi; atšķirīgi dažādām studiju programmām; slēgt dažas dublējošās studiju programmas valsts augstskolās. Lēmumu par budžetu vietu daudzumu (visās augstskolās) izlemj Augstākās Izglītības padome (AIP), kas ir IZM pakļautībā. IZM pārstāvis nepauda gatavību ar AIP starpniecību mainīt budžeta vietu sadalījumu, lai šādi atbalstītu prioritāros studiju virzienus (inženierzinātnes).

 

Vairāku augstskolu pārstāvji skaidroja situāciju, ka maksas vietas sociālajās zinātnēs ļauj segt izdevumus citās, nerentablās studiju programmās – līdz ar to, piemēram, sociālo zinātņu programma slēgšana Lauksaimniecības universitātē apdraudētu Veterinārijas programmas pastāvēšanu. Valsts Kanceleja rosināja augstskolas uz aktīvāku komercdarbību, uzņemot vairāk maksas studentus.

 

 

Interešu izglītība

Interešu izglītības pārvaldi īsteno 10 cilvēku nodaļa IZM (zem Valsts Satura izglītības centra), kas ietver skolēnu Dziesmu svētku organizēšanu, pedagogu profesionālo pilnveidi, administrēšanu. 2010. gadā mērķdotācija interešu izglītības pedagogiem bija ~ 7 milj Ls; tas ir nepietiekami un pārējo piemaksā pašvaldības un vecāki. 1. – 12. klasē mācās 200 000 skolēnu, kas ir potenciāli šīs mērķdotācijas pastarpināti saņēmēji. Ziņas, cik skolēni iesaistīti interešu izglītībā, IZM nesniedza. Finansējuma sadale pašvaldības ietvaros ir tās ziņā, izvirzot pretendēšanas kritērijus un atbalstot tos pulciņus, korus vai citas aktivitātēs, kādas uzskata par nepieciešamu.

 

Latvijas Radošo savienību padome (Dainis Grīnvalds) pirms sēdes bija iesniedzis FV grupas vadītājai atzinumu ar rekomendāciju nodot IZM īstenoto interešu izglītības funkciju Kultūras ministrijai, kas ļautu koncentrēt kultūrizglītības un interešu izglītības funkcijas, tādējādi nodrošinot to satura pārraudzību un efektīvāku līdzekļu izmantošanu. 19. jūlija diskusijas laikā šis jautājums netika skatīts.

 

 

Haralds Matulis

Latvijas Radošo savienību padome

 


atgriezties