Portāls KasJauns 7.jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras periodikas finansējums Latvijā”.

http://jauns.lv/raksts/zinas/241250-gimenes-bizness-kulturkapitala-fonda-tevs-delam-pasuta-petijumu-lai-izpetitu-ka-tevam-jafinanse-dels

Šis pētījums bija RSP iniciatīva un nav Kultūrkapitāla fonda (KKF) pasūtījums.

RSP ir lielākā kultūrpolitikas NVO Latvijā, kas darbojas jau vairāk kā 25 gadus. RSP mērķi ir kultūras pieejamības veicināšana Latvijas sabiedrībai un radošo personu profesionālo, sociālo un ekonomisko tiesību un interešu aizstāvība.

2015. gadā veicot fokusgrupas intervijas, konstatējām, ka atalgojuma līmenis dažādās kultūras apakšnozarēs ir ļoti dažāds, un izteikti zemāks tur, kur nav valsts dotētu kultūras institūciju un cilvēki pārsvarā strādā kā pašnodarbinātie – uz īslaicīgu līgumu, projektu laiku.

Kā trīs visakūtākās nozares atalgojuma ziņā tika identificētas: vizuālā māksla, literatūra un kultūras periodika. Tāpēc 2016. gadā RSP veica pētījumu par kultūras periodiku, izlietojot tam 2500 euro no KKF projektā piešķirtā finansējuma, nevis 20 000, kā kļūdaini norādīts KasJauns virsrakstā.

Apgalvojums, ka pētījuma lappuse izmaksā 85 euro, ir ne vien neprecīzs, bet stulbs. Pētījuma galvenais mērķis nebija uzrakstīt un izdrukāt pētījuma ziņojumu, bet izpētīt situāciju, uzzināt visu 3 iesaistīto pušu (rakstošie autori, kultūras mediju redakcijas, lēmumu pieņēmēji) skatījumu, un izstrādāt praktiski īstenojamas rekomendācijas, par ko visi iesaistītie spējīgi vienoties.

Pētījuma laikā un pēc pētījuma beigām RSP turpina proaktīvi sekot kultūras periodikas stāvokļa uzlabojumiem – tiekoties ar autoriem, redaktoriem un lēmumu pieņēmējiem.

Pētījums ir rūpīgs, pamatīgs un tas apkopo nozīmīgāko informāciju par kultūras periodiku Latvijā, tajā skaitā plašāk skaidro situāciju, kāpēc Latvijā cilvēki kultūras nozarē un citur ir gatavi strādāt par neadekvāti zemu atlīdzību, un kā to iespējams mainīt.

Ar pētījuma saturu ikviens var iepazīties RSP mājaslapā un izdarīt secinājumus pats, veltot tam 20 minūtes laika:

/aktualit%C4%81tes/P%C4%93t%C4%ABjums-%60Kult%C5%ABras-periodikas-finans%C4%93jums%60/

Pētījuma vadītājs bija Haralds Matulis, Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs, ar astoņu gadu praktisku pieredzi kultūrpolitikā.

Kārlis Vērpe nestrādā RSP, kā kļūdaini norādīts KasJauns rakstā, bet tika piesaistīts pētījumam kā attiecīgās jomas – kultūras periodikas – profesionālis, ar ilgstošu pieredzi kultūras nozarē. Izvērtējot Kārļa Vērpes dalību pētījumā, ņēmām vērā ne tikai profesionālo kvalifikāciju, bet arī šādus, iespējams, personīgi un politiski motivētus uzbrukumus. Taču uzskatām, ka Latvija ir demokrātiska valsts un bailes no uzbrukumiem nedrīkstētu būt par pamatu diskriminācijai, lai nepieņemtu cilvēku darbā.

Radošo savienību padome uzskata, ka kultūra ir nozīmīga Latvijai, un radošās personas visās kultūras nozarēs, tajā skaitā periodikā, ir pelnījušas adekvātu atlīdzību par darbu un turpināsim strādāt pie šiem jautājumiem.