Informācija par kandidātiem:

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loceklis, dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks BA balvai izvirzīts ar rakstiem astoņos sējumos. Šajos rakstos ir augstas raudzes dzeja, kuras nozīmīga daļa publicēta pirmo reizi. Īpaša vērtība iepriekš nepublicētajā dzejas daļā ir tiem dzejoļiem, kas tapa cietumā un Mordovijā, nometnē politieslodzītajiem, kur Knuts Skujenieks kā padomju disidents pavadīja septiņus gadus. Viens no sējumiem ir veltīts atdzejai, kuras spektrs ir ļoti plašs - no pasaules tautu folkloras līdz 20.gadsimta modernistiem. Īpaša vieta ierādīta arī tuvāko kaimiņu - lietuviešu un igauņu dzejnieku darbu atdzejojumiem. Rakstos iekļauti arī divos iepriekšējos gados atsevišķi iznākušie krājumi „tagad es esmu aleksandrs” un „Mūsu dzīve nokalpotā”. Pirmais no tiem ir dzejnieka asprātības kalngals, otrais - mūsu dzejā unikāla liecība par vecumu, neparasta savā satriecošajā skaudrumā.

BA balvai mākslā izvirzīta LZA goda locekle, māksliniece Džemma Skulme par personālizstādi izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa”, ko atklāja Rīgā šī gada 10.martā. Šī bija ne tikai vērienīgākā mākslinieces personālizstāde, bet arī viens no nozīmīgākajiem šī gada kultūras dzīves pasākumiem Latvijā. Izstādē pārliecinoši manifestējās ekspresionisma glezniecības, latvisku simbolu un pasaules kultūras simbioze. Māksliniece nepārtraukti ir rūpējusies par latviešu mākslas augsto profesionālo līmeni, ko apliecinājusi izstādēs tuvu un tālu. Dž.Skulme visos laikos bijusi sabiedrībā labi atpazīstama, cienījama un harizmātiska personība ar savu viedokli, ko ar apskaužamu drosmi paudusi visos laikos gan Latvijā, gan Baltijas telpā. Mākslinieces Dž.Skulmes personālizstāde izraisīja cieņu un apbrīnu, kā arī pārsteidza, apliecinot latviešu mākslas klasiķes 20.gadsimta daiļrades formas un satura neatkarību sociālistiskā reālisma nomācošajos apstākļos un autores glezniecisko brīvību viņas 21.gadsimta mākslā. Apbrīnu izraisīja mākslinieces talanta vēriens un modernisma konsekvence viņas daiļradē. Īstu pārsteigumu sagādāja pēdējos trīs gados tapušais cikls „Modelis” - skaudrs autores atklātības un godīguma akts.

Filoloģijas doktors, muzikologs Mārtiņš Boiko izvirzīts BA balvai zinātnē par monogrāfiju „Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti”, kurā izpētītas un salīdzinātas senās lietuviešu, latviešu un igauņu melodijas, kas lieliski atklāj baltiešu mūzikas skaistumu un savdabību. Šā darba tēma nozīmīga un aktuāla ir visām trim Baltijas valstīm, tā atklāta augstā zinātniskā līmenī. Turklāt pētāmais materiāls izklāstīts teicamā, aizraujošā veidā. Pamatīgajā lietuviešu sutartines pētījumā ir izdarīti arī abām pārējām Baltijas valstīm interesanti secinājumi, kas apliecina starp Baltijas valstīm izsenis pastāvējušo kultūrvēsturisko saikni, līdzības folkloras tradīcijās un rituālos, līdz ar to darbs pastiprina vienojošo baltiskuma sajūtu.

Informācija par BA balvu:

BA balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var arī piešķirt režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.

BA balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas veicina zinātnes attīstību Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo triju gadu laikā.

BA apbalvojums ir dibināts 1994.gadā un pēdējos gados to ieguvuši šādi Latvijas pārstāvji:

2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas „Teātra režija Baltijā” sagatavošanā; 2006.gada balvu literatūrā saņēma rakstniece Nora Ikstena par grāmatu „Nenoteiktā bija”; 2005.gada balvu zinātnē saņēma habilitētais vēstures zinātņu doktors Ēvalds Mugurēvičs par viduslaiku hroniku un Livonijas laiku pētījumiem.

Saeimas Preses dienests