EN
LRSP tiekas ar Jauno Laiku, turpinot cīņu par atbalstu VKKF
Turpinot cīņu par VKKF finansējumu 2010. gadam un VKKF pastāvēšanu vispār, novembrī LRSP pārstāvji tikās ar Jaunā Laika (JL) Saeimas frakcijas deputātiem – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Gunti Bērziņu un bijušo kultūras ministri Ingūnu Rībenu.

Tikšanās konteksts: Šī gada laikā kultūras aktīvisti un radošie profesionāļi vairākkārt rakstījuši gan atklātas vēstules KM, Saeimas deputātiem un citām amatpersonām, gan norādījuši uz VKKF nozīmību kultūras ministram. Tomēr 2010. gada KM budžeta projektā VKKF paredzētais finansējums bija 2,1 milj Ls. Tas ir par 49 % mazāk nekā 2009. gadā un ir viens no lielākajiem samazinājumiem starp visām KM budžeta pozīcijām. Uz Valsts budžeta likuma 2. lasījumu Saeimā tika iesniegti divi priekšlikumi palielināt VKKF finansējumu 2010. gadam. 1) Deputāts Aigars Štokenbergs bija iesniedzis priekšlikumu uzlikt akcīzes nodokli dabasgāzei, un no iegūtajiem ieņēmumiem 2 milj Ls novirzīt VKKF. 2) Tautas partijas frakcijas priekšlikums: piešķirt papildus 300 000 Ls VKKF, atņemot šo finansējumu no Tiesībsarga birojam paredzētā finansējuma 2010. gadam. LRSP pārstāvji vēlējās uzzināt JL frakcijas nostāju par šiem priekšlikumiem.

Tikšanās saturs: JL deputāti ar rūpēm uzklausīja Kultūras alianses pārstāvju argumentus par VKKF nozīmību, un apdraudējumu kultūras nevalstiskajam sektoram un radošajam procesam vispār, tik dramatiski samazinot VKKF finansējumu. Taču konkrētus solījumus, ko darīt lietas labā, nevarēja sniegt, jo „situācija ar Valsts budžetu visās jomās ir ļoti smaga”. Deputāta Štokenberga atjautīgais priekšlikums uzlikt akcīzi dabasgāzei galu galā Ministru kabinetā tika atbalstīts, taču ieņēmumi netika novirzīti VKKF. Savukārt Tautas partijas priekšlikums pēc vairākiem atšķirīgiem balsojumiem atbildīgajā Saeimas komisijā tomēr tika noraidīts. Cīņa par VKKF 2010. gada finansējuma palielināšanu no nevalstiskā sektora puses acīmredzot tika sākta par vēlu, jo Ministru kabinets lēmumu jau bija pieņēmis, kas ļoti reti tiek mainīts Budžeta un finanšu komisijā vai Saeimas balsojumā. Otrs aspekts, ko akcentēja JL pārstāvji, ka šī ir attiecīgās ministrijas (KM) kompetences joma, un dialogs par VKKF finansējumu aktīvāk jārisina tieši sarunās ar KM.

Rezultāti un secinājumi: Zināms pozitīvs signāls, ka šādai interešu aizstāvībai un aktivitātei ir nozīme, bija rezultējošais premjerministra lēmums un rīkojums atrast papildu finansējumu VKKF 200 000 Ls apmērā. Kā un vai šis lēmums materializēsies – sekosim līdzi. JL pārstāvji prognozēja, ka 2011. gadam Valsts budžets, ļoti iespējams, būs jāsamazina vēl par 500 miljoniem latu. Kas nozīmē, ka nepārtraukta un argumentēta kultūras sektora aizstāvība būs ļoti nozīmīga arī 2010. gadā.

Informāciju sagatavoja: Haralds Matulis, 06.12.2009


atgriezties