2010.g. 5. – 7. novembrī Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā norisinājās Eiropas Mākslinieku padomes ECA (European Council of Artists) gadskārtējā konference un ģenerālasambleja, kuru rīkoja Horvātijas Mākslinieku asociācija HZSU (dib.1965.g., pārstāv 13 000 radošo profesionāļu; HZSU prezidents: filmu režisors, producents un gleznotājs Silvije Petranovičs / Silvije Petranović) un Eiropas Mākslinieku padomes izpildkomiteja/ executive committee [valde] (ECA prezidents: skulptors, Īrijas Mākslinieku asociācijas valdes loceklis Maikls Bērks /Michael Burke; ģenerālsekretāre: Dānijas Kultūras padomes pārstāve Elisabet Diedrichs / Elizabete Dīdrihsa).

ECA forumu Zagrebas Laikmetīgās mākslas muzejā atklāja ECA prezidents Maikls Bērks, HZSU prezidents Silvije Petranovičs un Horvātijas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Nina Obuljen / Nina Obuljena (vairāku kultūrpolitisku pētījumu autore /arī kopā ar Joost Smiers/, European Cultural Policy Research Award laureāte 2004.g.)

Konferencē skartais tēmu loks bija plašs – no izteikti zinātniskiem referātiem līdz mākslinieciskām brīvdomības vīzijām. (Konferences tēma: Arts Funding | Artistic Freedom [Finansējums mākslām | Mākslinieciskā brīvība]). Blakus Mākslinieciskai brīvībai un Mākslu finansēšanas mākslai tika uzsvērts transnacionālo korporāciju pragmatisma drauds nacionālajām kultūrām un identitātei, ko lektori tēlaini salīdzināja ar arhipelāgu vai dažādām balsīm krāšņā korī.

Svarīgu kopsaucēju ieguva arī doma, ka māksla ir nepieciešama lai vienotu un garīgi paceltu visdažādākos cilvēkus, ne tikai mākslu interesentus; ka mākslā svarīgākais ir dalīties šai mākslas brīnumā (pretstatā egoistiskai karjeras vai ‘labākas dzīves’ motivācijai).

Konferences runas drīzumā tiks autoru rediģētas, apkopotas un publicētas.

Daži fakti par situāciju Horvātijā:

Horvātijas Kultūras ministrija apmaksā veselības apdrošināšanu un pensiju 1300 pašnodarbinātiem (freelance) māksliniekiem (pie nosacījuma, ja viņu ienākumi nepārsniedz 15 369 EUR gadā)

Horvātijas Mākslinieku asociācijas sabiedriskās aktivitātes palīdzējušas nonākt pie konkrētiem rezultātiem mākslinieku radošās darbības nosacījumu (un kultūras pieejamības) uzlabošanā:

Horvātijā PVN ir 23%, turpretī grāmatām 0 %, papildus nodokļi kino biļetēm atcelti, 25% mākslinieku [pašnodarbināto un algoto] ienākumi netiek aplikti ar nodokļiem.

Horvātijas Mākslinieku savienībā strādā vairāki (!) algoti un pilnībā kompetenti darbinieki (kas Latvijas situācijā joprojām /zemā atalgojuma dēļ/ ir deficīts).

Konferencē uzstājās: 

Filozofs, mākslas žurnālu redaktors, Zagrebas Mākslas akadēmijas profesors Žarko Paić / Žarko Paičs (Horvātija);

Skulptore, Dublinas Nacionālās mākslas koledžas lektore Louise Walsh / Luīze Volša;

Dzejniece, noveliste, dramaturģe, kritiķe, izdevēja prof. Sibila Petlevski / Sibilla Petļevska (Horvātija);

Mākslas menedžmenta speciāliste, Pro Culture un Open Society direktore, Sorosa fonda Mākslas un kultūras programmu vadītāja Prāgā Marta Smolikova (Čehijas Republika);

Somijas zviedru kultūras pārstāvis, rakstnieks Christian Brandt / Kristians Brants;

Spānijas Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas direktora vietniece, Spānijas pārstāve WIPO un UNESCO Patricia Fernández-Mazarambroz / Patrīcija Mazarambrosa.

Konferenci noslēdza ar izvērstu uzstāšanos Horvātijas Valsts prezidents Ivo Josipović / Ivo Josipovičs (komponists – vairāku konkursu [arī EBU] laureāts, Zagrebas Mūzikas akadēmijas mācību spēks, kādreizējais populārā laikmetīgās mūzikas festivāla Zagrebas Biennāle direktors, jurists – daudzu Horvātijas likumu autors, pārstāvis bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskajā Kara tribunālā, Eiropas Padomes juridiskais eksperts)

Konferenci vadīja ECA izpildkomitejas pārstāvis, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs Uģis Prauliņš.

Latvijas Radošo savienību padome ir pilntiesīga Eiropas Mākslinieku padomes locekle.