16. decembrī notika Rīgas Domes konsultatīvās Kultūras padomes sēde. No nevalstiskajām organizācijām bija Solvita Krese, Gundega Laiviņa, Haralds Matulis, no KM Mārtiņš Vanags un RD kultūras iestāžu vadītāji. Sēdes galvenie jautājumi bija:
1) notikusī Izglītības un kultūras departamentu apvienošana. Jaunais departamenta vadītājs ir Helmaņa kungs, kas pirms tam vadīja Izglītības departamentu. Vērtējams kā pozitīvs iznākums, – Helmaņa kungs ir savas jomas profesionālis ar ilgstošu pieredzi RD, un kultūras jomas jautājumos uzklausa bijušo Kultūras dep. vadītāju D.Čivli.
2) RD Kultūras budžets 2010. Samazinājums ir ap 20 %, jeb līdzvērtīgi citiem departamentiem. Tas ir sasniegums, salīdzinot ar iepriekšējiem budžeta grozījumiem 2009.g. vasarā, kad kultūrai tika nogriezts vairāk nekā citiem. Ir pamats domāt, ka tur arī mūsu aktivitāte devusi rezultātu.
3) nevalstisko organizāciju pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka nepieciešams saglabāt finansējumu festivālu mērķprogrammai, kultūras projektu konkursiem, un atbalstīt radošo procesu Rīgā. Tika runāts par k/t „Rīga” un „Rīgas mākslas telpas” konkursiem; NVO pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc konkursa caurspīdīguma, profesionālas izvērtēšanas un, galvenais, augstvērtīga kultūras piedāvājuma saglabāšanas šajās telpās. Aldermanes kundze apliecināja, ka tāds ir arī RD uzstādījums, un tiks uzmanīgi sekots līdzi tā izpildei.
Zemāk 16. decembra RD sēdes protokols un atbilde par LRSP prioritātēm Rīgas kultūras pasākumiem 2010. gadā.
Rīgas pašvaldības kultūras ekspertu – padomdevēju –
sanāksme
Sanāksme notiek: 2009.gada 16.decembrī, plkst.10.00
Rīgā, Rātslaukumā 1, 511.telpā.
Sanāksmē piedalās:
E.Aldermane – RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja;
D.Čivle – RD Kultūras departamenta direktore;
A.Kalniņa – RD Kultūras departamenta (RDKD) direktora vietniece;
Dz. Oga-Vasule – RDKD;
I.Vanadziņa – RDKD;
L.Levite – RDKD;
A.Rozenberga – RDKD;
I.Teterovskis – RDKD;
S.Krese – Laikmetīgās mākslas centra pārstāve;
H.Matulis – Latvijas Radošo savienību padomes pārstāvis;
A.Ikauniece – k/o „Ave Sol” pārstāve;
Z.Ķergalve - k/o „Ave Sol” pārstāve;
M.Vanags – Kultūras ministrijas pārstāvis;
V.Lejiete – Kultūras un tautas mākslas centra „Ritums” pārstāve;
V.Ivanova – Mākslas darbinieku nama pārstāve;
L.Laine – „Mazā Ģilde” pārstāve;
Ž.Katkovska – VEF kultūras pils pārstāve;
A.Dziedātāja – Kultūras un atpūtas centra „Imanta” pārstāve;
R.Zeikate – Kultūras centra „Iļģuciems” pārstāve;
G.Laiviņa – Latvijas Jaunā teātra institūta pārstāve
L.Lukšo – komitejas referente.
Darba kārtība:
Informācija par Kultūras departamenta reorganizāciju un Izglītības, kultūras un sporta departamenta izveidi, budžeta projekts 2010.gadam.
Par pilsētas pasākumu kalendāru 2010.gadam.
Par Rīgas pilsētas kultūras stratēģijas 2008.–2025.gadam Rīcības plāna aktualizēšanu.
Par Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 koncepciju.
E.Aldermane komentē izstrādāto jaunā apvienotā Izglītības, kultūras un sporta departamenta modeli un informē, ka tiks izsludināti konkursi uz 3 nodaļu vadītāju vietām. Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas darbinieku skaits pakāpeniski tiks palielināts.
D.Čivle informē par finanšu samazinājumu 2010.gada budžetā dažādās pozīcijās, kas vidēji kultūras procesiem ir 23-25%. Mazāk – 5% - paredzēts samazinājums festivālu mērķprogrammām. Tautas mākslas un pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojums samazināts par 15%, bet reāli tas būs mazāks par 27%, jo nav vairs valsts mērķdotācijas.
Eiropas kultūras galvaspilsēta – atsevišķa budžeta programma pie Finanšu departamenta.
E.Aldermane sniedz informāciju par darba grupas darbību, kas pieņems lēmumu par k/t Rīga un Rīgas mākslas telpas tālāku darbības nodrošināšanu, kā arī akcentē RD prasību abām iestādēm saglabāt kultūras funkciju, kas juridiski nostiprināta līgumā ar aģentūru „Rīgas Nami”. E.Aldermane komentē arī algu izlīdzināšanas politiku apvienotajā departamentā un pauž viedokli par Live Riga publicitāti.
- Tiek izteikts priekšlikums atcelt telpu īres maksu pasākumu organizēšanai Rīgas pašvaldībastelpās nevalstiskajām organizācijām.
Kultūras iestāžu vadītāji paskaidro, ka šāda prakse jau notiek.
- Tiek uzdots jautājums, vai kultūras iestādēm būs iespējama sadarbība ar Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļu.
E.Aldermane iepazīstina ar nodaļas darbības pamatprincipiem, akcentējot, ka nodaļai būs jāizstrādā un jāiesniedz projekti finansējuma piesaistīšanai dažādos projektu konkursos.
Kultūras darbinieki tiek iepazīstināti ar pilsētas pasākumu kalendāru 2010.gadam, kā arī rosināti:
1) līdz 05.01.2010. uz e-pastu liga.lukso@riga.lv atsūtīt viedokli par prioritātēm, kā arī sniegt idejas iespējamām novitātēm. Lūgums arī veikt īsu pilsētas 2009.gada pasākumu analīzi.
2) līdz 06.01.2010. uz e-pastu liga.lukso@riga.lv atsūtīt priekšlikumus pasākumiem starptautiskam pilsētu mēru samitam , kurš notiks 2010.gada 25.-27.jūlijā. Priekšlikumi tālāk tiks nodoti izskatīšanai Rīgas Tūrisma attīstības birojam.
3) līdz 06.01.2010. uz e-pastu liga.lukso@riga.lv atsūtīt priekšlikumus pasākumu kaskādēm Rīgas tūristu piesaistīšanai. Priekšlikumi tālāk tiks nodoti izskatīšanai Rīgas Tūrisma attīstības birojam.
3) līdz 10.01.2010. e-pastu liga.lukso@riga.lv atsūtīt priekšlikumus pasākumiem Rīgas dienu organizēšanai Maskavā, Tbilisi, Kirovā.
D.Čivle sniedz prezentāciju par Rīgas pilsētas kultūras stratēģiju 2008.–2025.gadam, kā arī akcentē nepieciešamību to regulāri aktualizēt.
A.Rozenberga sniedz prezentāciju par Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 koncepciju.
Komitejas priekšsēdētāja E.Aldermane
Protokolēja:
komitejas referente L.Lukšo
LRSP atbilde par prioritātēm kultūras jomā Rīgā 2010. gadā
Pēc 16. decembra sanāksmes Rīgas domē (RD), Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) sazinājās ar visām 11 radošām savienībām, aicinot informēt savus biedrus par RD sanāksmē lemto, un, cik nu tas iespējams Ziemassvētku brīvdienu laikā, apkopot priekšlikumus. Nosūtu jums apkopojumu par 4. janvārī LRSP sēdē lemto.
1. Muzeju nakts, Rīgas svētki, Baltā nakts, Staro Rīga, Homo Novus teātra festivāls – tie bija lielākie un pamanāmākie 2009. gada kultūras notikumi Rīgā. Taču vienlīdz nozīmīgi un atbalstāmi ir arī mazāki un uz konkrētāku auditoriju vērsti pasākumi Rīgā. Būtu ārkārtīgi svarīgi, lai arī 2010. gadā rīdziniekiem tiktu nodrošinātas šīs iespējas – baudīt daudzveidīgu, gan uz plašu publiku vērstu, gan mākslinieciski augstvērtīgu kultūras piedāvājumu. Tieši šādi kultūras pasākumi, kas vērsti uz publikas iesaistīšanos, sniedz ne vien prieku visiem rīdziniekiem, bet arī būtiski mazina sociālo spriedzi, kas šajā laikā ir īpaši nozīmīgi. Tāda varētu būt galvenā 2010. gada prioritāte.
2. Tāpēc lemjot par konkrētiem pasākumiem 2010. gadam, nepieciešams paturēt spēkā esošo kultūras projektu, festivālu mērķprogrammu, kultūras centru aktivitāšu atbalsta sistēmu – saglabāt profesionālu ekspertu komisiju, kas lemj par finansējuma sadali atklātu konkursu ietvaros. Tas ir efektīvākais veids, kā nodrošināt kvalitatīvāko un rīdziniekiem vajadzīgāko pasākumu atbalstu. Šobrīd uz individuālu simpātiju pamata izdalīt kādus atsevišķus pasākumus, kuriem apriori piešķirt finansējumu, apejot citus, mūsuprāt, nebūtu pareizi. Taču LRSP, kas pārstāv vairāk nekā 3000 radošo profesionāļu, ir gatava piedāvāt savu pārstāvi ekspertu komisijā, kur detalizēti lemj par katru konkrētu projektu un priekšlikumu Rīgas kultūras pasākumu programmā!
3. Sēdē izskanēja arī viedoklis, ka trūkst informācijas par Rīgas pašvaldības kultūras centru darbību. Iespējams nepieciešams sarīkot tikšanos, kur kultūras centru vadītāji vairāk pastāstītu par savu iestāžu darbību un sniegtajām iespējām, piemēram, piedāvājot telpas dažādu pasākumu rīkošanai, kas tika pieminēts kā kultūras NVO būtisks jautājums arī RD sanāksmē. Kāds ir RD viedoklis par šo jautājumu?
4. Ļoti atzinīgi tika novērtētas Aldermanes kundzes iniciatīvas informatīvajai sadarbībai ar Rīgas Tūrisma attīstības biroju – kultūras pasākumu reklāma ārzemēs, mēru samits, Rīgas dienas citās pilsētās. Diemžēl tik īsā laikā iesniegt konkrētus piedāvājumus nebija iespējams – augstvērtīgu, starptautiski ievērojamu kultūras notikumu plānošana ir laikietilpīgs process. Taču esam informējuši par šīm iespējām mūsu organizāciju biedrus, un ilgtermiņā šī sadarbība varētu izvērsties abpusēji ļoti veiksmīga!
Latvijas Radošo savienību padomes
ģenerālsekretārs
Haralds Matulis
