LR Saeimai un plašsaziņas līdzekļiem:

 „Ar 2009. gada 1. janvāri pirmītējo 5% vietā latviešu valodā izdotai grāmatai noteikts pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā. Pasaulē nav citas valsts, kam būtu svarīgi, lai tās pilsoņi runā latviski. Pasaulē nav citas valsts, kam būtu svarīgi, lai dzīva un darbīga tiktu uzturēta latviešu rakstu valoda. Pasaulē nav citas valsts, kam rūpētu, lai tiktu izdotas grāmatas latviešu valodā.

Latvijas Rakstnieku savienība, aizstāvot visu Latvijas iedzīvotāju tiesības uz sasniedzamu lasāmvielu valsts valodā, aicina pārskatīt valdības lēmumu ar pilnu PVN likmi aplikt latviešu valodā izdotās grāmatas un pieprasa atjaunot iepriekšējo, samazināto PVN likmi 5% apmērā. Jāņem vērā, ka mehānisks apcirpums te ir nāvējošs, tiek gremdēta pelnoša nozare, turklāt zaudējumus piedzīvo ne tikai lasītāji vai autori kā tādi, bet arī vesela virkne izglītotu speciālistu – redaktori, korektori, maketētāji, tipogrāfiju darbinieki, pārdevēji. Un ilgtermiņā, ne gluži tik tuvredzīgi raugoties, vispirms uz brīdi paredzams nebijis pieplūdums bibliotēkās, bet tad, necik ilgi, interese izsīks, jo jaunu grāmatu plauktos kā nebūs, tā nebūs, lasītāju skaits ruks mazumā, un dzīvosim valstī, kuras iedzīvotāji sarunāsies reti, apmainoties standartfrāzēm: „Kā iet?” – „Labi.” Nu i labi. Te jāvaicā – kam ir izdevīgi reproducēt baru, kas pēc divdesmit gadiem sapratīs tikai piktogrammas?

Domājot par valsts labklājību, gribam atgādināt, ka ekonomiskās krīzes pārvar valstis, kuru ieņēmumus neveido tikai nodokļi. Latviešu valodā izdotas grāmatas pievienotā vērtība nav gluži skaitļos izteicama. Jādomā, ka pareizi un gudrāki aprēķini šajā jomā valstij atmaksātos daudz lielākā mērā.

Latvijas Rakstnieku savienības biedru sapulce 2009. gada 4. aprīlī.”