28. aprīlī Komponistu savienībā notika seminārs par Kultūras ministrijas budžeta veidošanas principiem radošo savienību pārstāvjiem un kolēģiem no Laikmetīgās Kultūras NVO asociācijas un Funkciju audita grupas. No KM seminārā piedalījās ministrs Ints Dālderis, Nozaru politikas nodaļas vadītāja Dace Vilsone un Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile. No LRSP puses semināru vadīja Uģis Prauliņš un Haralds Matulis.

Semināra darba kārtības jautājumi:

1. KM budžeta veidošanas principi.

2. 2010. gada KM budžets.

            Kāpēc tas ir tieši tāds. Kopējs pārskats par nozīmīgākajām budžeta pozīcijām,

            finansējums tajās.

3. 2010. gada KM budžets pa nozarēm, diskusija.

            Absolūtais finansējums, samazinājums pret 2009. gadu. Galvenie finansiālie un

            saturiskie rādītāji. Komentāri, jautājumi, diskusija.

4. 2011. gada KM budžeta veidošana.

            Grafiks, principi (kas apstiprināti MK), informācija par 2011. gada bāzes finansējumu,

            prioritātes, kultūras nozares organizāciju iesaistīšana

5. VKKF finansējums.

            – VKKF līdzekļu sadalījums – mērķprogrammas, projektu konkursi, mūža stipendijas,

            administratīvās izmaksas 2008, 2009, 2010.

            – VKKF piešķirtā finansējuma sadalījums par nozarēm (mērķprogrammas, projektu konkursi,

            mūža stipendijas) 2008, 2009, 2010.

            – VKKF nozaru finansējums pa institucionālo sektoru klasifikācijām 2008, 2009.

Galvenie secinājumi pēc semināra:

            KM stingri uzskata, ka kultūras nozarei vairs budžetu samazināt nevar. Jau ar esošo finansējumu valsts institūcijas rudenī nevarēs nomaksāt komunālos maksājumus un nodokļus. Runājot par 2011. gada KM budžeta veidošanas principiem, nepietiekoša finansējuma apstākļos KM prioritāte paliek iepriekšējā – saglabāt valstiskās kultūras institūcijas. Semināra dalībnieki vairākkārt norādīja, ka būtu nepieciešams tomēr  izstrādāt dotēšanas kritērijus, lai būtu iespējams atbalstīt arī nevalstiskas kultūras iniciatīvas, kas daudzās nozarēs ir vienlīdz nozīmīgas kā valstiskās. Institucionāla piederība nevar būt par iemeslu kādas kultūras nozares atstumšanai.

            Turpmāk LRSP būtu svarīgi uzturēt dialogu ar sociālajiem partneriem, politiskajām frakcijām, argumentējot kultūras nozares nozīmi gan ekonomiskā, gan valstiskā līmenī. Svarīgi turpināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar KM, veidot mērķtiecīgu kultūras publicitāti, un informēt kultūras sabiedrību par kultūrpolitikas aktualitātēm, lai panāktu kultūras jomai pieņemamu finansējumu 2011. gadā un nosargātu Kultūras ministrijas neatkarību.

Sagatavoja Haralds Matulis, 29.04.2010