Īss ieskats semināra norisē

Semināru atklāja LRSP priekšsēdētājs Uģis Prauliņš: „Mūziķi, mākslinieki, zinātnieki ir radošas personības, mūsu dzīves stils ir radošums un ar to saistītās lietas, bet dažkārt dusmās uzskatām, ka kaut ko nesaņemam pietiekoši daudz vai ka mums nemaksā autortiesības un mēs nesaprotam, kāpēc. Šīs dusmas varbūt ļoti bieži nāk no cilvēku neinformētības. Manuprāt, cilvēkiem, kas ražo kultūru, vispārējos vilcienos būtu jābūt skaidram, kā šīs autortiesības darbojas - varbūt vienkārši jāatkārto. Šis LRSP ir pirmais pilota pasākums, pirmais informatīvais pasākums, kurā esam sanākuši kopā. Mēs čakli strādājam katrs savā vietā, bet mums kādreiz vajag pazīt vienam otru vaigu vaigā. Ja šī izdosies kā lietišķa tikšanās – ļoti labi.”.

AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone: „ Autortiesību principi nav mainījušies, kopš ir pieņemta Bernes konvencija. Ar to iesaku iepazīties, tāpat ar Latvijas normatīvajiem aktiem..    

Kas ir autortiesības un kā tās iegūst? Autortiesības ir viss autora tiesību kopums uz paša radītu darbu, arī nepabeigtu un tas tiek attiecināts uz visiem darba izmantošanas veidiem. Gan pabeigts, gan nepabeigts darbs ir pilnībā aizsargāts. Autoram uz savu darbu ir gan personiskas (tiesības uz savu vārdu), gan mantiskas tiesības, taču patiesībā šīs tiesības savā starpā cieši saistītas kā vienas monētas divas puses. 

Viens no autortiesību pamatprincipiem – autortiesības attiecināmas uz jebkuru darbu neatkarīgi no tā sauktās darba mākslinieciskās vērtības. Ir valstis, kur tas nodalīts – piemēram, mākslas fotogrāfija nodalīta no aktuālu notikumu fotogrāfijām. Mums tā nav. Ja kāds jums mēģina iestāstīt, ka jūsu darbs ir nekam nav derīgs, neizdevies un tāpēc jums maksās mazāk, jums ir mazākas tiesības – tas ir nepareizs apgalvojums. Ja darbs kādam ir vajadzīgs, ja to kāds lasa, lieto, jums ir pilnīgas tiesības īstenot savas mantiskās tiesības.

Otrais princips, kas arī atklāts Bernes konvencijā – tiesības uz autora darbu rodas jau darba radīšanas procesā, nekur speciāli darbs nav jāreģistrē. Jāzina, ka šīs personiskās tiesības nav atsavināmas dzīves laikā - tiesības publiskot darbu, darīt zināmu sabiedrībai. Kad to darīt, kad darbs šķiet gatavs – tā ir tikai autora tiesība, neviens cits autora vietā to nevar izlemt. Autoram ir tiesības uz savu vārdu, autoram ir tiesības uz pseidonīmu, autoram ir tiesības būt anonīmam. Šīs tiesības autoram dzīves laikā neviens nevar atņemt. Par mantiskajām tiesībām - par katru izmantojamo reizi, par katru izmantošanas veidu autoram ir tiesības saņemt atlīdzību. Autora mantinieki saņem atlīdzību vēl 70 gadus pēc autora nāves.

Mūsu valsts likumā ir teikts – darba autors ir fiziska persona. Likumā arī nosaukti, kādi ir darbi, uz kuriem attiecas autortiesības. Vienkāršoti runājot – literāri un mākslas darbi. Pie literārajiem darbiem tiek pieskaitītas arī datorprogrammas, jo šos vārdus var uzrakstīt valodā. Visi pārējie, ieskaitot mūziku, pieder pie mākslas darbiem. Vēl ir minēts, ka ir arī – atvasinātie darbi, kuru pamatā tiek izmantots kāda cita autora radītais. Princips šeit ir ļoti vienkāršs – nekad nedari otram autoram to, ko negribētu, lai dara tev. Jādara viss, kas attiecināms uz normālu darba izmantojamību, piemēram jāsaglabā vārds, jākonsultējas, kā labāk iecerēto izdarīt. Likums nosauc arī neaizsargājamos darbus. Varbūt būtiskākais – netiek aizsargāta ideja. Pie mums ir nākuši cilvēki un teikuši – man ir ideja, es gribu to aizsargāt. Bet tas nav iespējams.”

LRSP iecerējusi sagatavot kompleksu semināra materiālu konspektu, kas būs pieejams visiem savienību biedriem. Tāpat jau ir domas par nākamā semināra programmu.

Anita Grīniece