2012. gada 8. martā Latvijas Radošo savienību padome piedalījās Kultūras ministrijas organizētajā sadarbības vizītē Igaunijas KM par trim tēmām – Igaunijas Valsts Kultūrkapitāla fonda darbības pieredzi un nākotnes stratēģiju, Radošas personas likumu un radošajām industrijām. Sniedzam īsu pārskatu par KKF un Radošas personas likuma darbību Igaunijā, kas tieši skar Radošo savienību padomes aktivitātes Latvijā, jo LRSP vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību pārņemt Igaunijas pieredzi, atgriezties pie KKF iepriekšējā finansējuma modeļa – piesaistes tabakas un alkohola akcīzes nodoklim un azartspēļu nodevai, kā arī aktīvi strādāt pie mākslinieka statusam un sociālajām garantijām veltītas likumdošanas.

Igaunijas Kultūrkapitāla fonda vadītājs Rauls Altme (Raul Altmäe) informēja, ka 2012. gadā fonda budžets ir 22 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas KKF šajā finansējumā gan ietilpst arī sporta finansējums ap 1,5 milj eiro un kultūras būvju celtniecības izmaksas ap 5 milj eiro. Sākot no 2012. gada, Igaunijas KKF ir pieņēmis jaunu stratēģiju – lai nedublētu Kultūras ministrijas finansējumu, tad ilggadīgi atbalstītos, valstiski nozīmīgos projektus, piemēram, kultūras periodikas izdošana vai dalība Venēcijas biennālē, pārcelt uz Kultūras ministrijas budžetu, KKF finansējumu atstājot primāri individuāliem projektiem un sēklas kapitālam jaunām, novatoriskām iniciatīvām. Pie šāda modeļa Igaunijā KKF finansē kultūras projektus, lēmumu atstājot nozaru ekspertu komisiju ziņā, bet Kultūras ministrija valstiski nozīmīgus pasākumus, kā arī kultūras institūciju (valsts, pašvaldības, kultūras NVO) administratīvās un infrastruktūras izmaksas. Gan Igaunijas KM valsts sekretāra vietnieks Ragnars Sīls (Ragnar Siil), gan Igaunijas KKF vadītājs Rauls Altme atzina, ka finansēšanas modelis no akcīzes nodokļu procentiem (3,5 % no alkohola un tabakas, 46 % no azartspēļu nodevas) nodrošina KKF neatkarību un ir optimāls.

Likumu par Radošās personas statusu un radošajām savienībām Igaunijas KM valsts sekretāra vietnieks Ragnars Sīls novērtēja kā nozīmīgu instrumentu, kas, no vienas puses, atzīst radošo personu nozīmi valsts identitātes un kultūrtelpas veidošanā, bet, no otras puses, novērtē viņu sociālekonomiski nestabilo situāciju, nodrošinot līdzīgas garantijas bezdarba gadījumā kā citos tautsaimniecības sektoros strādājošajiem. Tai pašā laikā Igaunijas KM identificējusi 3 problēmas, kuras esošais likums pašlaik nerisina: 1) radošas personas, ar līgumiem, kas īsāki par 3 mēnešiem, neatkarīgi no nomaksāto nodokļu apjoma nekvalificējas Igaunijas veselības apdrošināšanas sistēmai, 2) radošas personas ar kopumā pietiekamiem, bet neregulāriem ienākumiem, piemēram, lielu honorāru reizi gadā, arī nekvalificējas veselības apdrošināšanas sistēmai, jo netiek veiktas sociālās iemaksas ik mēnesi, 3)  radošas personas ar ilgstoši zemiem ienākumiem vienalga nespēj pilnībā veikt sociālās iemaksas. Domājot par Latvijas likuma pieņemšanu, Igaunijas KM pārstāvji rekomendēja pievērst īpašu uzmanību šīm trim problēmgrupām.

Latvijas Kultūras ministriju Igaunijā pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile, Valsts Kultūrkapitāla fondu pārstāvēja VKKF Padomes priekšsēdētājas vietniece Zanda Redberga un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Arno Jundze, Latvijas Radošo savienību padomi pārstāvēja Haralds Matulis.

Haralds Matulis, 09.03.2012