Pašreizējais veco ļaužu aprūpes centru stāvoklis ir sarežģīts – lielā mērā ļoti raibā kontingenta dēļ. Mūsu valsts radošie cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši vieni, būtu pelnījuši cilvēka cienīgas vecumdienas, pavadot mūža nogali kopā ar saviem domubiedriem, mākslinieciski radošā gaisotnē, patīkamā un drošā vidē. Svarīgi, ka liela daļa  radošo profesionāļu šādi varētu izvairīties no sociālas izolācijas, turklāt daudzi no viņiem joprojām aktīvi strādā, un būtu nozīmīgi parūpēties par radoši aktīvo, tomēr sadzīves problēmu nomocīto mākslinieku darba apstākļiem. Ar šādu iestādi vieglāk būtu komunicēt arī citām publiskām institūcijām, tai skaitā medijiem, skolām, bibliotēkām uc. kultūras izdevumiem. Tamlīdzīgai sociālai mājai būtu vieglāk piesaistīt arī privāto finansējumu – piemēram, nama bibliotēkas vai atpūtas istabas iekārtošanai. Vienlīdz svarīgi, ka šādā namā būtu lieliska iespēja rīkot saviesīgus pasākumus, autorvakarus, lasījumus vai izstādes.

Aptuvenas aplēses rāda, ka Latvijas radošajās savienībās šādu vecu, vientuļu ļaužu kopskaitā ir ap 200. Rīgai, kas 2014. gadā grib būt Eiropas kultūras galvaspilsēta, šāds Domes solis noteikti būtu labas gribas žests, turklāt ilgtermiņa ieguldījums ne tikai galvaspilsētas, bet arī visas valsts kultūras dzīvē. Apliecinājums, ka Domei rūp radošo profesionāļu liktenis, tiklab noteikti rastu gaišu atbalsi arī tajā kultūras un mākslas censoņu pulkā, kur raizes par sūrām vecumdienām vēl nav aktuālas.

Pārliecībā par Rīgas domes iejūtīgu un sirdsgudru atsaucību –

 Latvijas Radošo savienību pārstāvji