Rīgā, 2020. gada 26. oktobrī

Par neatrisināto autoratlīdzību reformā

Pēc “Nesaprašanas sienas” akcijas ar ķieģeļiem Doma laukumā un pēc radošo personu tikšanās ar Valsts prezidentu, valdība apņēmās kaut ko labot autoratlīdzību reformā.

Taču svētdien medijos izskanējušās ziņas no ministru prezidenta, ka problēma ar radošajiem jau ir atrisināta, neatbilst patiesībai un raisa nopietnas bažas par valdības un koalīcijas nolūkiem šo atrisināt līdz galam.

Šie ir 4 galvenie punkti, kam vēl nav rasti risinājumi:

1.VSAOI starpības kompensēšana radošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami, lai nomaksātu VSAOI no minimālās algas 170 euro apmērā.

2. Kompensējoši mehānismi kopējā nodokļu pieauguma 10–15% kompensēšanai, kad Covid situācijā kultūras nozares darbība un ekonomiskā aktivitāte jau ir pamatīgi ierobežota.

3. 50% attaisnoto izdevumu saglabāšana aktīvo autoratlīdzību saņēmēju grupām, uz kurām tas līdz šim attiecās.

4. Vienlīdzīga attieksme pret pasīvo autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav pārstāvēti autortiesību kolektīvās pārvaldības organizācijās.

Ir bijušas vairākas Zoom diskusijas, taču uz lielāko daļu radošo personu jautājumu nav konkrētu atbilžu, vai atbilde ir – “meklēsim risinājumus”. Pagaidām vēl nav neviena konkrēta, apstiprināta risinājuma. Sarunās ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju ir pārrunāti sekojoši punkti.

1. VSAOI starpības kompensēšana radošām personām.

Valdības sākotnējais priekšlikums – likt neatkarīgi no ieņēmumiem nomaksāt minimālās VSAOI 170 euro – vissmagāk skar tieši personas ar maziem un vidējiem ieņēmumiem. Šis valdības priekšlikums ir ticis mīkstināts, no nenomaksātās VSAOI starpības paredzot maksāt tikai 10% un novirzot to vecuma pensijas uzkrājumam. Taču tas nemaina fundamentāli nepareizo principu, ka VSAOI jāveic par negūtiem ieņēmumiem, un personai ar mazākiem ieņēmumiem nodokļu slogs ir procentuāli lielāks nekā personai ar lieliem ienākumiem.’

Šai problēmai kā risinājumu esam piedāvājuši līdzās jau esošajām atbalsta formām “Radošo personu atbalsta programmā” ieviest jaunu atbalsta pozīciju – VSAOI minimālo iemaksu segšanai radošām personām, kurām no pašu ieņēmumiem gada laikā nesavācas minimālās VSAOI iemaksas. Šāds mehānisms jau darbojas Lietuvā.

Izskanējušais arguments, ka radoša persona ar mēneša ieņēmumiem zem 277 euro drīkst pieteikties sociālajā dienestā uz trūcīgas personas statusu un iegūt atbrīvojumu VSAOI veikšanas, nav derīgs. Pirmkārt, atbrīvojums trāpa tikai ļoti trūcīgām radošām personām un uz šo laiku tās paliek sociāli neaizsargātas. Otrkārt, ir liela radošo personu grupa ar maziem vai vidējiem ieņēmumiem (visi no 277 līdz 850 euro intervālā), kuriem būs jāveic proporcionāli lielākas nodokļu nomaksas, nekā personām ar augstākiem ienākumiem, kas nav taisnīgi un reāli pasliktina šo personu ekonomisko situāciju un sociālo drošību.

2. Mehānismi kopējā nodokļu pieauguma 10–15% kompensēšanai.

Ilgtermiņā ir apsveicama valdības virzība uz lielāku sociālo aizsardzību autoratlīdzību (AA) saņēmējiem un Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem. Taču pašreizējā situācijā, kad pastāv Covid ierobežojumi un kultūras nozares iespēja strādāt un gūt ieņēmumus ir pamatīgi apdraudēta un ir milzīga neskaidrība tirgū – un tā varētu turpināties vēl vismaz pusgadu – faktisks nodokļu palielinājums par 10% (MUN) līdz 15% (AA) ir ar graujošu ietekmi. Iedomājieties, ka jums samazina darba algu par 15%. Ar to starpību, ka radošai pašnodarbinātai personai nav regulāras darba vietas, nav nekādu garantētu ienākumu nākamajā mēnesī un nav sociālas apdrošināšanas pret bezdarbu.

Šī problēma no Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas puses ir sadzirdēta. Taču kamēr nav apstiprināts konkrēts mehānisms un rīcības plāns, ir daudz par agru teikt, ka šī problēma ir atrisināta.

Profesionālās kultūras jomā, lai kompensētu 10–15% nodokļu pieaugumu radošām pašnodarbinātām personām, uzskatām, ka visefektīvākais risinājums ir papildus finansējuma piešķīrums Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF). Pēc nodokļu izmaiņām kultūra izmaksās dārgāk. Ja nodokļu grozījumu patiesais mērķis ir uzlabot radošo personu un autoru sociālo nodrošinātību, valstij pirmajai jārāda sava gatavība neuzkraut pieaugošo slogu tikai uz pašu autoru pleciem.

Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums kompensēt Autoratlīdzību nodokļu palielinājumu visām radošām personām, kas atbilst radošas personas statusam (saskaņā ar “Radošo personu likumu”) ir apsvēršanas vērts. Taču tas jau šobrīd uzrāda divas problēmas: (1) proporcionāli līdzīgas kompensācijas saņemtu gan lielu, gan vidēju, gan mazu atlīdzību saņēmēji, būtībā vien atceļot nodokļu reformu uz pusgadu, (2) riski paplašināt “radošās personas statusu” uz pārāk lielu personu loku, lai sniegtu visiem nepieciešamo atbalstu, gan līdzās nākošās izmaksas un administratīvais slogs, lai kultūras nozares nevalstiskās organizācijas varētu veikt šo sertifikācijas procesu.

Līdzās šiem minētajiem punktiem, uz kuriem līdz 28. oktobra Saeimas sēdei par budžetu sagaidām kādus risinājuma variantus, ir virkne punktu, par kuriem radošo jomu pārstāvji nejūtas sadzirdēti un kuros risinājums šobrīd netiek iezīmēts:

3. 50% attaisnoto izdevumu saglabāšana aktīvajām autoratlīdzībām.

50% attaisnoto izdevumu saglabāšana aktīvo autoratlīdzību saņēmēju grupām, uz kurām tas līdz šim attiecās. Finanšu ministrijas piedāvājumā visām AA saņēmēju grupām attaisnotie izdevumi tiek samazināti uz 25%. Šis punkts ir īpaši svarīgs vizuālās mākslas nozares pārstāvjiem, kuriem ir lieli materiālie izdevumi. Turklāt attaisnoto izdevumu likme 25% vai 50% apmērā nekādā veidā neietekmē personas sociālās iemaksas, kas ir šīs nodokļu reformas virsmērķis, tāpēc to saglabāšana neapdraud reformas īstenošanu.

Aicinām saglabāt 50% attaisnoto izdevumu likmi līdzšinējām AA saņēmēju grupām. Ja ir bažas par pārāk lielu 50% attaisnoto izdevumu saņēmēju grupu, to ir iespējams regulēt ar “Radošo personu likumu”, piesaistot šo 50% attaisnoto izdevumu likmi noteiktām radošo personu grupām.

4. Vienlīdzīga attieksme pret pasīvo autoratlīdzību saņēmējiem.

Pašreizējā redakcijā valdība ir labojusi nejauši pieļauto kļūdu un uz pasīvajām autoratlīdzībām, ko izmaksās autoru tiesību kolektīvās pārvaldības organizācijas (Akka/La, LaiPa u.c.), netiks attiecinātas nodokļu izmaiņas. Taču šāda regulējuma attiecināšana tikai uz vienu pasīvo autoratlīdzību saņēmēju grupu – galvenokārt uz šo organizāciju apvienotajiem mūziķiem un mūzikas izpildītājiem – nostāda sliktākā situācijā kultūras nozares, kuras šajās organizācijās nav pietiekami pārstāvētas, un kurās autoratlīdzība par šādu pasīvu autortiesību izmantojumu līdz šim maksāta uz autratlīdzības līgumu pamata.

Šis ir jautājums, kam nav viegla risinājuma, tomēr tas nav iemesls ierobežot individuālo autoru tiesības.

Aicinām Saeimas deputātus, koalīcijas partijas pildīt publiski dotos solījumus un izlabot nodokļu reformā iestrādātos kultūras nozarei bīstamos priekšlikumus.

Aicinām Covid krīzes laikā nepalielināt radošo personu faktisko nodokļu slogu par 10-15% un rast efektīvus kompensējošus mehānismus, kas ir saskaņoti ar kultūras nozari.

Latvijas Radošo savienību padome
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija
Latvijas Rakstnieku savienība