Aivars Āķis

Dzimis 1934. gada 4. februārī, Valmieras apriņķa Pāles pagasta ,,Aizvējos".
Ģimenes stāvoklis - precējies, divi bērni.

Izglītība:
1941. - 1948.g. - Pāles septiņgadīgā skola;
1948. - 1949.g. - Valmieras 1. vidusskola;
1949. - 1951.g. - Rīgas 11. vidusskola;
1951. - 1952.g. - Valkas 1. vidusskola;
1953. – 1955.g. - Liepājas Pedagoģiskais institūts;
1955. - 1958.g. - Rīgas Pedagoģiskais institūts;
1960. - 1962.g. - Maskavas ŽS Augstākie žurnālistu kursi;
1964. - 1966.g. - Sanktpēterburgas TV žurnālistikas fakultāte.

Darba vieta:
2002.g. – Latvijas Fotofonda prezidents;
2002.g. - Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienības FIAP Goda prezidents;
kopš l999. gada - Latvijas pārstāvis Starptautiskajā fotomākslas federācijā FIAP;
1999.g. - Latvijas Fotomākslinieku savienības 3. kongress ievēl par šīs organizācijas Goda prezidentu;
1994. – 1999.g. – otrreiz ievēlēts par Latvijas Fotomākslinieku savienības prezidentu;
1987. - 1994.g. - dibinājos un ievēlēts par LFMS prezidentu;
1973. - 1987.g. - fotokluba ,,Rīga" mākslinieciskais vadītājs;
1958. - 1973.g. - radio un televīzijas korespondents un redaktors;

Valdības apbalvojums - 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nr. 1104.

Piešķirtie tituli –
1977 g. – Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP tituls AFIAP – fotomākslinieks;
1988.g - FIAP tituls EFIAP – ekselence;
1991.g. – FIAP tituls ESFIAP – foto dzīves organizētājs;
1998.g. - FIAP tituls Hon EFIAP – augstākais FIAP Goda tituls;
2001.g. - Kembridža, Anglijā izdotajā enciklopēdijā ,,Who's Who in the 21st century" ievietota Aivars Āķa biogrāfija. Viņam piešķirts diploms un medaļa.
Amerikas Biogrāfijas institūts savas enciklopēdijas 10. izdevumā iekļāvis Aivara Āķa biogrāfiju un piešķīris diplomu.

Goda biedrs – Starptautiskā Fotomākslas federācija FIAP, 2001. g. Federācijas mūža karte Latvijas, Japānas, Lietuvas un Šrilankas foto federācijās.
2002. - Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienības FIAP Goda prezidents.

Izstrādātie projekti - Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu:
2004.g. – starptautiskā fotoizstāde „Pasaules slavenības” – veltīta Filipa Halsmaņa simtgadei;
2002.g. – „Latviešu tautas tērpi.

Starptautiskā fotoizstāžu darbība:
Piedalījies vairāk nekā 400 Latvijas un starptautiskās izstādēs, kur saņēmis vairāk par 150 apbalvojumiem, bijis vairāk kā 50 starptautisko žūriju sastāvā. Pēdējā medaļa – FIAP speciālmedaļa starptautiskajā izstādē „Rīga 800” 1999.g.
Komplektējis visas LFMS un fotokluba „Rīga” kolekcijas, kas godalgotas starptautiskās fotoizstādēs, tai skaitā guvušas 28 Grand Prix vai pirmās vietas.
1997.g. komplektējis Latvijas autoru foto kolekciju, kas 101 valsts konkurencē ieguva pasaules kausu (World Cup) Austrijā.
Iepirktie darbi:
Musee Francais de la Photography paris (Francija);
Musee International de la Photography (Lozanna, Šveice);
Fotogrāfijas muzejs (Lietuva);
Latvijas Kultūras ministrijas Mākslas nams;
Latvijas enciklopēdijas V.Belakoņa izdevniecībā.

Personālizstādes:
1985. un 1993.g. 0 Kauņas galerijā (Lietuvā);
1986.g. – Kothla – Jarve (Igaunija);
Kovrovā (Krievija);
Kara muzejā, Rīgā;
1988.g. – Gallery Daguerre, Parīzē (Francija);
1989.g. – Minhenē, Austrumu tautu kultūras centrā (Vācijā);
Minsterē, Latviešu ģimnāzijā (Vācija);
Gallery International Bank of Istambul, Stambulā (Turcija);
1991.g. – Alikantes pilsētas domē (Spānija);
Fredrikshvan, pilsētas galerijā (Dānija);
1993.g. – Gallery Chang Kai Shek, Taibeja (taivāna);
Helsinku pilsētas dome (Somija);
New Aoyama Gallery, Tokijā (Japāna);
1994.g. – Žurnālistu namā, Rīgā;
Fotonamā, Rīga;
Latviešu namā, Melnburnā (Austrālija);
1996.g. – Televivas universitāte (Izraēla);
1998.g. – Fotonamā, Rīgā;
1999.g. – Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvā, Rīgā;
2000.g. – Taškentā (Uzbekistana);
Kijevā (Ukraina);
2001.g. – Londonā (Lielbritānija);
2002.g. – Portelizabetē (Dienvidārfikas Republika);
2004.g. – Latvijas Republikas Saeima, Rīga „2003. gada notikumi”
Fotoklubā „Rīga”, Rīgā;
Viesnīcā „Būras”, Liepājā – izstāde veltīta Huberta Stankevica piemiņai;
Limbažu novadpētniecības muzejā, Limbaži „Impresijas Latvijā un pasaulē”;
Dabas muzejā, Rīga „Latvijas daba”;
Jēkabpils Kultūras namā, Jēkabpils „Manās fotogrāfijās Eiropā un Āzijā”
2006.g. – P.Stradiņa universitātē, Rīgā;
Vaivaru kultūras namā Jūrmalā.

Dalība 2002.,2003.,2004.,2006.,2007. g. izstādēs:
2002.g. maija – Latviešu fotogrāfu izstāde Kijevā (Ukraina), 70.-90. gadi; veido šo kolekciju no Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva fondiem.
7. bjenālē Aqueducte, Katalonijā (Spānija);
Etnogrāfijas izstāde, 55 dalībvalstis, Pekina (Ķīna);
16 ielūgto autoru izstāde Tokijā (Japāna);
Ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu realizējis projektu „Latviešu tautas tērpi fotogrāfijās”. Kolekcija izstādīta starptautiskā izstādē Pekinā, nacionālas folkloras asociācijas ekspozīcijā, kas organizēta sadarbībā ar UNESCO, 55 dalībvalstis;
2003.g. – CD Rom disks „Fotografos de fin de milenio fotogrāfos internationales”, kurā iekļautas 10 Aivara Āķa fotogrāfijas;
12. FIAP Dabas fotogrāfiju bjenāle (Austrālija);
Ar četriem darbiem piedalījies starptautiskā fotoizstādē par transporta tēmu (Austrija);
Ar Latvijas ziemas ainavām apsveicis Japānas imperatoru Akhito viņa 70 gadu jubilejā;
2004.g. – Eiropas valstu izstāde (Kipra);
Aqvedete (Spānija);
27. melnbalto fotogrāfiju bjenālē Budapeštā (Ungārija);
2006.g. – 28. melnbalto fotogrāfiju bjenāle Ķīnā;
2007.g. – Parīzē (Francija);

Bibliogrāfija:
1977.g. – „Gaujas nacionālais parks” Rīga, Zinātne;
1982.g. – „Gleznotājs Eduards Kalniņš”, Maskava, Sovetsky Khudouzhnik Publishers;
1983.g. – „Fotografie aus der UDSSR”, Baden – Baden (Vācija);
1983.-1987.g. – „Latvijas PSRS enciklopēdija”, Rīga;
1984.g. – „Encyclopaedie ICP”, New York (ASV);
1985.g. – „Encyclopaedie Internationale des photographes de 1839 a nos yours”, Camera Obscura Suisse, Geneva (Šveice);
1986.g. – „Latvijas fotomākslas vēsture un mūsdienas: Rīga, Liesma;
1992.g. – „Auer Index des photographes de 1983 a nos yours”, Camera Ocscura, Paris (Francija);
1995.g. – Scottish Photographic federation bulletin, No26, 27 (Lielbritānija);
1996.g. – France Photographie (Magazin Avril) (Francija);
Children’s Illustrated encyclopaedia”, Zvaigzne ABC (tulkojums no angļu valodas, 9 fotogrāfijas informācijā par Latviju);
1997.g. – „Photographer’s encyclopaedia international”, CD Rom formāts, Ženēva (Šveice);
„Pasaules tautu etnogrāfija un kultūra”, priekšvārds katalogam, Rīga;
1999.g. – „Aivars Āķis fotogrāfē jūgendstilu”, „Sakaru pasaule” #2;
„Anees 50 years” – FIAP 50 gadu jubilejas izdevumā gleznotāja U.Zemzara portrets, Coloma de Garamnet, Barselona (Spānija);
2000.g. – „Kas ir kas Latvijā?” V.Belakoņa izdevniecība, bibliogrāfiskā enciklopēdija;
2001.g. – žurnālā „Vokrug sveta” atvērums veltīts Rīgas 800 gadei;
„The Earth 200” – Starptautiskās Fotomākslas federācijas FIAP grāmata;
2003.g. – enciklopēdija „Latvija un latvieši” Māksla un arhitektūra biogrāfijās;
167.lpp. šķirklis par Aivaru Āķi;
2004.g. – „Āķīgie memuāri” – laikraksts „Diena”, 4.februāris;
„Tvert dzīvības mirkļus dabā, dziesmā, cilvēku acīs” – laikraksts „Latvijas vēstnesis”, 4. februāris;
„Fotomeistaram Aivaram Āķim izstādes pēc izstādes” – laikraksts „Vakara ziņas”, 10 augusts.