Guntars Gedulis

Daiļrade, Curriculum Vitae

"Mūzika ir logs uz citu, garīgu pasauli; tilts, kas mūs izved no ikdienas un savieno ar pārdzīvojumu."

Guntars Gedulis


BIOGRĀFIJA

Komponists, diriģents, dziedātājs (basbaritons), pedagogs, sabiedrisks darbinieks Guntars Georgs Gedulis dzimis 1952. gada 27. augustā Ņujorkā, ASV. Pirmos mūzikas iespaidus guvis no tēva, dziedātāja Visvalža Geduļa. No sešu gadu vecuma apguvis klavierspēli, vēlāk arī klarnetes spēli, ko praktizējis skolu orķestros. Mācījies Ņujorkas Latviešu evanģēliski luteriskās draudzes Bronksas (vēlāk Jonkeru) pamatskolā (beidzis 1965) un vidusskolā (absolvējis 1969), turpat arī pedagoģijas kursos (1969–1971). Līdztekus studējis kompozīcijas teoriju Menhetenas Mūzikas un mākslas vidusskolā, ko absolvējis 1969. gadā, studijas turpinājis Ņujorkas Pilsētas universitātē [The City College] (kompozīcija, diriģēšana). 1974. gadā absolvējis šo universitāti ar bakalaura grādu mūzikā un arī arhitektūrā, saņemot LADO balvu par vispusību mūzikā, Phi Beta Kappa biedra karti par izcilām akadēmiskām sekmēm (arhitektūrā ieguvis Amerikāņu arhitektūras institūta sertifikātu un medaļu, ko pasniedz pirmajam studentam, arī stipendiju 1973.–1974. mācību gadam).
1971–1975 pasniedzis mūzikas priekšmetus, latviešu valodu, Latvijas ģeogrāfiju u. c. Ņujorkas Latviešu skolā, bet 1974. un 1976. gada vasarās – latviešu valodas otro pamatkursu Rietummičiganas universitātē. Koru un ansambļu vadīšanu uzsācis jau Ņujorkas Latviešu evanģēliski luteriskās draudzes Bronksas pamatskolā (1971), 1974. gadā dibinājis un vadījis Ņujorkas latviešu jaunatnes pulciņa Stops kori, darbojies par mūzikas ievirzes vadītāju un lektoru 2x2 nometnēs (1972–1976, 1979), arī Ņujorkas latviešu skautu vienībā un kristīgās jaunatnes kursos ASV un Kanādā, to vajadzībām komponēdams korāļus, tautasdziesmu sabalsojumus, tautas deju apdares u. c. Rakstījis arī skatuves mūziku Annas Brigaderes lugas Princese Gundega un karalis Brusubārda izrādei Amerikas Latviešu teātra Ņujorkas ansambļa uzvedumā Kārnegija koncertkompleksa Mazajā zālē (1975). Darbojies Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdē, rakstījis ALJA’s himnu.

1975. gada vasarā pārcēlies uz dzīvi Karakasā, Venecuēlā, kur bijis viens no Venecuēlas Latviešu apvienības (VLA) un Venecuēlas Latviešu jaunatnes apvienības (VELJA) dibinātājiem (1975), bijis Dienvidamerikas Latviešu jaunatnes apvienības (DALJA) līdzdibinātājs un pirmais priekšsēdis (1977–1981), 1975–1976 reorganizējis Karakasas latviešu skolu, izveidojot pamatskolu un vidusskolu, darbojies tur par skolotāju, vadījis latviešu jaunatnes kultūras nometnes Venecuēlā un Brazīlijā (1976, 1979, 1982, 1985). 1979–1985 studējis dziedāšanu Karakasas Operas skolā [CEOC], kur piedalījies operu un operešu uzvedumos, bet 1984–1987 mācījies privāti. Kā solodziedātājs no 1993. gadā sniedzis koncertus Karakasā, uzstājies arī Latvijas koncertzālēs un dievnamos.

Dzīvodams Venecuēlā, piedalījies latviešu kultūras dzīvē arī citur pasaulē: bijis kopkora diriģents 1. (1975), 3. (1979) un 5. (1985) Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Monreālā un 2. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās (Minsterē, 1984), kā arī Latviešu salidojumos Tobago (no 1976. gada). Veidojis šo Edgara Andersona (1920–1989) organizēto sarīkojumu kultūras programmas, bet pēc viņa nāves (1989) turpina salidojumu vadīšanu. Šajos salidojumos panācis Tobago asamblejas (parlamenta) līdzdalību, kas tagad rīko t. s. Courlander Landing Day. G. Gedulis pasniedz mūziku, dziedāšanu un diriģēšanu arī Austrālijas Latviešu vasaras vidusskolā (1979, 1988, 2005), bijis programmu vadītājs pirmajās latviešu vasaras mūzikas nometnēs Ketskila kalnos, ASV (1983, 1984).

Daudzpusīgi G. Gedulis darbojas Venecuēlas kultūras dzīvē: 1979–1982 bijis studentu kora Coral Capella de Caracas pastāvīgais diriģents, ar to veicis valsts prezidenta finansētas turnejas pasaulē – 1980 vasarā ASV, Japānā, Ķīnā, Indijā, Izraēlā, Ēģiptē, 1981 vasarā – Peru, Ekvadorā, Kolumbijā, Panamā. Dibinājis un vadījis (1982–1987) jaunatnes kori Coral Canta Mundo, ar ko koncertējis ASV olimpiādēs, Jamaikā, Kolumbijā, Trinidadā, Surinamā un Venecuēlas pilsētās. Dibinājis un vadījis arī Venecuēlas Plānošanas ministrijas kori (1980–1991), ar ko uzstājies koncertos un TV programmās, sarakstījis mūziku ministrijas himnai. 1987 dibinājis dziedāšanas biedrību Gaudeamus, ar tās koriem koncertējis Venecuēlas pilsētās, ASV, Trinidadā, Kolumbijā, 1990 arī Latvijā u. c. valstīs ap Baltijas jūru. No 1991 Gaudeamus G. Geduļa vadībā organizē citzemju mākslas vienību koncertus Venecuēlā, no 1995 – ikgadēju starptautisku koru festivālu Canticum Novum, no 1998 – Ziemassvētku festivālu Canticum Noel, katrā no tiem piedalās 20–30 kori. Dibinājis un vadījis arī Centrālās Universitātes valodu skolotāju kori Lingua Nova (1993–1995) un Karakasas amerikāņu United Christian Church kori (1985–1987). G. Geduļa vadītie Venecuēlas kori repertuārā iekļāvuši arī latviešu komponistu dziesmas.

Opermākslas nozarē G. Gedulis strādājis par kormeistaru operas kompānijā Belcanto (1985–1987) un Venecuēlas Nacionālajā teātrī Teatro Teresa Carreño (1993–1994), 2004 tur darbojies kā pastāvīgs diriģents, atsevišķi vadījis Verdi Rigoleto, Traviatas, Pučīni Bohēmas izrādes. 2011. gadā piedalījies Luīsa Očoas operas 1810. gada 19. aprīlis iestudējumā.

No 1987 G. Gedulis popularizējis Venecuēlas un Latvijas kora mūzikas materiālus starptautiskos koru festivālos, kā arī starptautiskās mūzikas izglītības aktivitātēs. Pasniedzis kora diriģēšanu Latīņamerikas Kora mūzikas apvienības (Asociación Latinoamericana de Canto Coral [ALACC]) seminārā Brazīlijā, kora balsu izglītošanu Paragvajā, apmācījis korus Tobago, mācījis bērnu koru vadīšanu, balss izglītošanu, aranžēšanu, venecuēliešu un latviešu koru repertuāra apgūšanu diriģentu semināros Puertoriko, Zviedrijā, Singapūrā, Argentīnā, Dominikas Republikā. 1997 dibinājis un no 1998 vadījis ALACC filiāli Venecuēlā. Mācījis kora mūzikas priekšmetus Gaudeamus semināros, Karakasas Frīdmaņa mūzikas skolā, kur vadījis kora programmu (2000–2002), Vijadekūras Bērnu kora mūzikas skolas (1996–2004) un Fedoras Alemanas dziedātāju seminārā (no 1993), Venecuēlas Valsts centrālajā Universitātē.

G. Gedulis ir Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes pārstāvis (no 1976) un Kultūras fonda (no 1978) vicepriekšsēdis Dienvidamerikā. Ir Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA), kā arī Latvijas un Venecuēlas Komponistu savienību biedrs. Piedalījies 1. pasaules latviešu zinātniskajā kongresā Rīgā (1991), mūzikas skolotāju sanāksmēs Ērgļos (1991) un Engurē (1992). 1992 Latvijas valdības uzdevumā izplatījis Latvijas pilsoņu reģistrācijas materiālus Brazīlijā, Argentīnā un Venecuēlā, 2006 PBLA uzdevumā apmeklējis Dienvidamerikas latviešu centrus. Kopš 1975 G. Geduļa kompozīcijas vairākkārt atskaņotas latviešu dziesmu svētku koncertos u. c. sarīkojumos, septiņi kora darbi apbalvoti dažādos konkursos. Viņš sabalsojis 150 latviešu tautasdziesmu apdaru koriem vai ansamblim (tās daļēji izdotas G. Geduļa sastādītajos krājumos), komponējis darbus korim vai solo balsīm ar pavadījumu, a cappella dziesmas, kā arī kamermūziku un elektronisko mūziku. Vadījis koru ieskaņojumus radio un TV dažādās zemēs. Saņēmis PBLA KF atzinības rakstu par latviešu mūzikas izplatīšanu starptautiskā sabiedrībā un 2005 Triju Zvaigžņu ordeni par sabiedrisku un kultūras darbību.