Vakar, 13. februārī biedrības “Latvijas Radošo savienību padome” pilnsapulcē tika ievēlēta jauna valdes priekšsēdētāja – Latvijas Mākslinieku savienības biedre, māksliniece un izstāžu kuratore Inga Brūvere nomainot muzikoloģi Daci Bluķi.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Radošo savienību padome sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju izsūtīja vēstuli valdību veidojošajām Saeimas frakcijām un Kultūras ministrijai par valdības deklarācijas kultūras sadaļas 3. punktu, kas paredz, ka 2019. gada Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums tiks samazināts par 0,5 miljoniem eiro, kaut 2018. gada septembrī Saeima pieņēma lēmumu par VKKF finansējuma modeļa atjaunošanu un budžeta palielināšanu no 2022. gada.

Piektdien, 1. jūnijā, Lielajā ģildē norisinājās Radošo savienību plēnums, kurā atzīmēja tieši pirms 30 gadiem notikušo leģendāro radošās inteliģences sanāksmi, kā arī diskutēja par to, kāda ir mākslinieku loma mūsdienās un kā mijiedarbojas vara un kultūra, valoda un identitāte. Plēnumā divās paneļdiskusijās, ko vadīja Zaiga Pūce un Orests Silabriedis, piedalījās režisors Valters Sīlis, ekonomists Pēteris Strautiņš, literatūrzinātniece Ieva Struka, režisore Krista Burāne, dzejnieks un tulkotājs Jānis Vādons, tēlnieks Igors Dobičins, režisors Dāvis Sīmanis un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. To klātienē apmeklēja dažādu radošo jomu pārstāvji un mākslinieki, valsts amatpersonas, politiķi, kultūras un citu institūciju vadītāji, kā arī citi interesenti, savukārt tiešraidi internetā vēroja ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā, Vācijā, Luksemburgā un pat Taizemē. Plēnumu organizēja Latvijas Radošo savienību padome, atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Šī gada 1. jūnijā plkst. 15.00 Lielajā ģildē norisināsies Radošo savienību plēnums, lai atzīmētu tieši pirms 30 gadiem notikušo leģendāro radošās inteliģences sanāksmi, kā arī diskutētu, izvērtētu un jautātu par to, kāda ir inteliģences un radošo organizāciju loma mūsdienās un kas šodien ir aktuālās sabiedriskās un kultūrpolitiskās tēmas. Divās paneļdiskusijās, kuras moderēs Zaiga Pūce un Orests Silabriedis, savu dalību apstiprinājuši režisors Valters Sīlis, ekonomists Pēteris Strautiņš, literatūrzinātniece Ieva Struka, režisors Dāvis Sīmanis, dzejnieks un tulkotājs Jānis Vādons, režisore Krista Burāne, kā arī ekonomists un bijušais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Tieši pirms 30 gadiem, toreiz vēl Padomju Latvijā, 1988. gada 1. un 2. jūnijā radošā inteliģence sarīkoja sanāksmi “Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums ar Arhitektu, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Mākslinieku, Teātra darbinieku, Žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos”. Sabiedrībā šo kopsapulci sāka dēvēt par Radošo savienību plēnumu. Tas bija būtisks notikums, kas lika pamatus Trešajai Atmodai un Latvijas ceļam uz neatkarības atjaunošanu. Ziņas par latviešu inteliģences sanāksmi izskanēja tālu pasaulē.

Aprīļa beigās Latvijas radošo savienību pārstāvji viesojās Viļņā, lai ar Lietuvas radošo savienību kolēģiem apmainītos pieredzēm un pārrunātu radošo personu profesionālos un sociālos apstākļus abās valstīs.

Pielikumā 3 materiāli par Lietuvu: 1. Par Lietuvas Mākslinieku asociācijas darbību. 2. Lietuvas valsts atbalsts māksliniekiem un organizācijām. 3. Nodokļi radošām personām (krieviski). 

No šā gada 1. februāra ir atvērta radošo personu atbalsta programma, ko administrē Valsts kultūrkapitāla fonds sadarbībā ar Latvijas Radošo savienību padomi. Radošo savienību padome ir apkopojusi datus par ieintersētību no pašu radošo personu puses par atbalsta saņemšanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis  6. decembrī, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam” un tā pavadošos likumus

Kultūras ministrija (KM) Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" Izcilības balvas kultūrā pasniedza dizaina birojam "H2E", režisoram un scenogrāfam Alvim Hermanim, vijolniekam Gidonam Krēmeram un kamerorķestrim "Kremerata Baltica".